Dižpīles
Dižpīles, dižpīļu ģints (Tadorna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae). Tuvākā radniecība dižpīlēm ir ar Āfrikas dižpīlēm, kurām mūsdienās ir tikai viena dzīvojoša suga - Nīlas zoss (Alopochen aegyptiacus). Dižpīļu ģintī ir 6 mūsdienās dzīvojošas sugas un viena izmirusi suga - cekulainā dižpīle, kura kopš 1964. gada vairs nav novērota. No sešām dižpīļu sugām 2 sugas dzīvo ziemeļu puslodē (Sāmsalas dižpīle un rudā dižpīle), pārējās ir siltumu mīlošas un mājo dienvidu puslodē.
| Dižpīles Tadorna (F.Boie, 1822) | |
|---|---|
 Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Dižpīļu apakšdzimta (Tadorninae) |
| Ģints | Dižpīles (Tadorna) |
 Dižpīles Vikikrātuvē | |
Dižpīles Latvijā
labot šo sadaļu_at_Sylvan_Heights.jpg)
Latvijā ir sastopamas abas ziemeļu puslodes dižpīles: samērā parasta ligzdotāja ir Sāmsalas dižpīle, bet dažas reizes novērota arī rudā dižpīle.[1]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuDižpīles ir salīdzinoši lielāka auguma kā citas pīles. To ķermeņa garums ir apmēram 50 - 60 cm. Lielākajai daļai sugu dzimumu apspalvojums ir atšķirīgs, bet visām ir raksturīgs spārna spogulis, kuru var novērot lidojumā. Apspalvojums parasti ir krāšņs un krāsains.
Jau ģints zinātniskais nosaukums norāda uz pīļu košo apspalvojumu. Vārds Tadorna ir cēlies no ķeltu vārda, kas latviski nozīmē "raibā ūdens vista".[2] Tās uzturas gan uz sauszemes, gan ūdenī, un pamatā barojas ar nelieliem ūdens dzīvniekiem un dažādiem augiem.
Klasifikācija
labot šo sadaļu- Dižpīļu ģints (Tadorna)
- Austrālijas dižpīle (Tadorna tadornoides)
- †Cekulainā dižpīle (Tadorna cristata)
- Jaungvinejas dižpīle (Tadorna radjah)
- Kāpzemes dižpīle (Tadorna cana)
- Paradīzes dižpīle (Tadorna variegata)
- Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea)
- Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna)