Labradoras pīle
Labradoras pīle (Camptorhynchus labradorius) ir izmirusi pīļu dzimtas (Anatidae) pīle, kas kādreiz bija sastopama Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos.[2] Labradoras pīle bija pirmā Ziemeļamerikas endēmiskā putnu suga, kas izmira pēc Kolumba ierašanās Amerikā. Tā bija reti sastopams putns jau pirms eiropiešu apmešanās šajā zemē un izmira drīz pēc kolonistu ierašanās (pēdējā Labradoras pīle tika nošauta 1878. gadā[2][3]).
| Labradoras pīle †Camptorhynchus labradorius (Gmelin, 1789) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Gauru apakšdzimta (Merginae) |
| Ģints | Labradoras pīles (Camptorhynchus) |
| Suga | Labradoras pīle (Camptorhynchus labradorius) |
| Sinonīmi | |
| |
 Labradoras pīle Vikikrātuvē | |
Informācija par Labradoras pīli ir ļoti skopa, tomēr daži fakti ir zināmi. Iemesli, kādēļ suga izmira, nav līdz galam izprasti, tādēļ Labradoras pīli uzskata par visnoslēpumaināko Ziemeļamerikas ūdensputnu sugu.[3] Mūsdienās pasaules dabas muzejos glabājas 55 Labradoras pīles eksemplāri.[4]
Labradoras pīle bija vienīgā suga Labradoras pīļu ģintī (Camptorhynchus).[5] Zinātniskais nosaukums Camptorhynchus labradorius atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē "mīksts" (kamptos), knābis (rhunkhos) un "no Labradoras" ( labradorius).[1]
Izplatība labot šo sadaļu
Labradoras pīle mājoja Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (ASV un Kanādā[6]). Vasaras mēnešus, visticamākais, tā pavadīja Labradorā, bet ziemas mēnešus gar Česapīka līča krastiem. Ligzdošanas areāls dabā šai sugai nekad netika atrasts, līdz ar to nav zināmi nedz ligzdošanas ieradumi, nedz dējuma lielums, nedz olu izskats. Iespējams, ligzdošanas areāls atradās Labradorā un Sentlorensa līča salās.[3] Muzeju eksponātos ir dažas olas, kuras tiek piedēvētas Labradoras pīlei, bet to DNS izpēte apliecināja, ka neviena no šīm olām nepieder Labradoras pīlei.[7]
Izskats labot šo sadaļu
Labradoras pīle bija vidēji liela pīle ar kompaktu, it kā saspiestu ķermeni un īsām, spēcīgām kājām, kas anatomiski atradās tālu ķermeņa aizmugurē. Ķermeņa garums tai bija ap 51 cm, spārnu plētums 76 cm, svars 0,5 kg.[8]
Sugai piemita dzimumu dimorfisms, un mātīti varēja viegli atšķirt no tēviņa. Mātīte bija pelēkbrūni raibumota ar baltu spārnu spoguli, atgādinot jūras pīli. Tās zods un pakakle gaišāki. Tēviņš melnbalts, atgādinot pūkpīli.[9] Galva, kakls un krūšu augšējā daļa balti, arī spārni balti ar melnām primārajām lidspalvām. Uz galvas melna, ovāla josla, atgādinot cepurīti, ap kaklu šaura, melna "apkaklīte", nodalot kaklu no krūtīm, ķermenis melns. Melnās spalvas varēja būt arī tumši brūnas.[1] Vaigi pūkaini, līdzīgi pūkpīlēm. Knābis melns vai brūnimelns, ap nāsīm oranžīgi dzeltens. Kājas melnas. Acis sarkanas vai oranžas.[1]
Spalvas kopumā abiem dzimumiem bija smalkas un nelielas. Labradoras pīlei bija garena, ovālveida galva, knābis garš (gandrīz tikpat garš kā galva), aste īsa un noapaļota. Knābja gals saplacināts un plats.[9] Jaunie putni bija līdzīgi mātītei, bet par to pelēkāki, ar gaišu galvu.[1]
Izmiršana labot šo sadaļu
Labradoras pīle vienmēr ir bijusi reti sastopams ūdensputns, ļoti uzmanīgs un bailīgs, tādēļ pārmērīga putna medīšana nevarētu būt iemesls sugas izmiršanai.[3] Iemesli Labradoras pīles izzušanai nav izprasti, bet viena no hipotēzēm ir dabas un vides izmaiņas, un pieņēmums, ka šīs pīles barības ziņā ir bijušas ļoti izvēlīgas un specifiskas, tādējādi nespējot piemēroties šīm izmaiņām, kas nāca līdz ar eiropiešu ierašanos. Šo hipotēzi netiešā veidā atbalsta Labradoras pīles knābis, kas malās ir neparasti elastīgs un mīksts.[3]
Labradoras pīles populācija strauji samazinājās 1840. gados, un pēdējie pīles eksemplāri tika iegūti 1870. gados. 1875. gadā Labradoras pīle tika nomedīta Longailendas salas piekrastes ūdeņos, bet pēdējā reize, kad tika nomedīta šī suga, bija 1878. gadā Elmairas tuvumā.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Ducks, Geese and Swans: Species accounts (Cairina to Mergus)
- ↑ 2,0 2,1 IUCN: Camptorhynchus labradorius
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Avibirds: The Labrador Duck[novecojusi saite]
- ↑ Chilton, Glen. The Curse of the Labrador Duck: My Obsessive Quest to the Edge of Extinction. New York: Simon & Schuster, 2009. Print.
- ↑ "Recently Extinct Animals - Species Info - Labrador Duck." Recently Extinct Animals - Species Info - Labrador Duck. N.p., 4 June 2008. Web. 22 Oct. 2014.
- ↑ ITIS: Camptorhynchus labradorius (Gmelin, 1789)
- ↑ Genetic Identification of Eggs Purportedly from the Extinct Labrador Duck
- ↑ North American Birds: Labrador Duck
- ↑ 9,0 9,1 Labrador Duck: Not extinct after all?