Jūras pīles, jūras pīļu ģints (Melanitta) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Jūras pīļu ģintī ir 5 sugas. Jūras pīļu ģints sugas ligzdo tālu ziemeļos, bet ziemo ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā. Tās var sastapt Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.

Jūras pīles
Melanitta (Boie, 1822)
Deglāna pīle (Melanitta deglandi)
Deglāna pīle (Melanitta deglandi)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaGauru apakšdzimta (Merginae)
ĢintsJūras pīles (Melanitta)
Jūras pīles Vikikrātuvē

Jūras pīles Latvijā

labot šo sadaļu
 
Melnā pīle (Melanitta nigra) Baltijas jūrā ir parasta ziemotāja

Latvijā ir sastopamas 2 jūras pīļu ģints sugas: melnā pīle (Melanitta nigra) un tumšā pīle (Melanitta fusca).[1] Abas sugas ir parastas caurceļotājas un ziemotājas.[2]

Jūras pīles ir masīvi veidotas pīles. Tēviņu apspalvojums pamatā ir melns, bet mātītes brūnas. To knābji izskatās īsi, it kā ierauti uz iekšpusi.

Jūras pīles veido lielus barus piekrastes ūdeņos. Bara putni cenšas uzturēties cieši viens pie otra, un briesmu gadījumā visi reizē paceļas gaisā. Tās mājo parasti mežmalās vai tundrā. Ligzda tiek būvēta tuvu jūras krastam, kādam ezeram vai upei. Tās barojas līdzīgi nirpīlēm, ienirstot zem ūdens, kur meklē dažādus moluskus un vēžveidīgos.

  1. Latvijas putnu sistemātiskais saraksts
  2. «Tumšā pīle». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2010. gada 21. decembrī.