Oto Kārkliņš

Oto Kārkliņš (krievu: Карклин Отто Янович, 1884–1939/1942) bija latviešu marksists un revolucionārs. Vidzemes Zemes padomes valdes priekšsēdis (1917), Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolata) pirmais priekšēdis (1917), LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs (1919).

Oto Kārkliņš
Oto Kārkliņš
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 21. aprīlī
Durbes pagasts, Kurzemes guberņa
Miris 1942. gada 12. septembrī (58 gadi)
Gulaga nometne, PSRS
Tautība latvietis

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1884. gada 21. aprīlī Durbes pagastā dārznieka ģimenē. Kopš 1902. gada darbojās Liepājas sociāldemokrātu pulciņos, bija to vadītājs (partijas iesauka "Dārznieks"), 1904. gada jūnijā piedalījās Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) dibināšanā. 1905. gada revolūcijas laikā darbojās LSDSP Rīgas komitejā ar segvārdu "Blūms", pēc revolūcijas sakāves dzīvoja ar uzvārdu "Zaķītis", 1908. gadā viņu apcietināja un piesprieda 8 gadu ieslodzījumu katorgā, Smoļenskā, pēc tam izsūtījumā Irkutskas guberņas Znamenkā. [1]

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada vasarā atgriezās no izsūtījuma un kļuva par Rīgas strādnieku deputātu padomes priekšēdētāja Endrupa biedru. 1917. gada 12. augustā ievēlēts par Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolata) priekšsēdi, bet 20. augustā par Vidzemes Zemes padomes valdes priekšsēdi. 1918. gada 4. janvārī Valkā parakstīja Iskolata dekrētu "Par darīšanu valodu Latvijas oficiālajās iestādēs". Pēc Latvijas vācu okupācijas un Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas devās uz Maskavu, kur darbojās Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejā un kara revolucionārajā tribunālā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada janvārī kopā ar Sarkano armiju atgriezās Rīgā, bija LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja Stučkas biedrs.

Pēc LSPR sakāves piedalījās Krievijas pilsoņu kara cīņās, 1920. gadā bija Turkestānas frontes Revolucionārās padomes loceklis. Vēlāk darbojās Harkovā, Omskā, Maskavā, Tbilisi. 1932. gadā kļuva par Krimas APSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieku. Lielā terora laikā viņu atcēla no amata un norīkoja strādāt sovhozā. 1938. gada 4. janvārī Krimas NKVD Oto Kārkliņu apcietināja un apsūdzēja dalībā labēji trockistiskā organizācijā. Pēc ilgstošām pratināšanām 1939. gada 17. oktobrī viņam piesprieda 10 gadu ieslodzījumu Gulaga nometnē.[2] Pēc oficiālās versijas miris ieslodzījumā 1942. gada 12. septembrī.[3]

AtsaucesLabot

  1. КАРКЛИН, ОТТО ЯНОВИЧ НАЦИОНАЛЬНАЯ ПОЛИТИЧЕСКАЯ ЭНЦИКЛОПЕДИЯ (krieviski)
  2. Книга памяти Автономной Республики Крым no lists.memo.ru
  3. Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 683. lpp.