PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts

(Pāradresēts no NKVD)

Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD (krievu: Народный комиссариат внутренних дел, НКВД) bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu. Kā Lavrentija Berijas un Nikolaja Ježova vadīta slepenpolicija tā īstenoja PSRS diktatora Josifa Staļina represijas.

Iekšlietu Tautas komisariāts
Emblema NKVD.svg
Abreviatūra IeTK (NKVD)
Izveidots 1934. gadā
Tips Slepenpolicija
Mērķis represijas, cietumu un Gulaga izveide un pārraudzība u.c.
Galvenā mītne Maskava, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Darbības reģions
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Vadītājs Genrihs Jagoda, Nikolajs Ježovs, Lavrentijs Berija

VēstureLabot

Pārņemot varu 1917. gadā, boļševiki likvidēja Krievijas Iekšlietu ministriju un policijas vienības, vietā izveidot Viskrievijas Ārkārtas komisiju ("čeku") un miliciju, kas bija pakļautas Padomju Krievijas Iekšlietu Tautas komisariātam (NKVD).[nepieciešama atsauce] PSRS NKVD dibināta 1934. gadā.[1]

1946. gadā visi Tautas komisariāti pārtapa par ministrijām un NKVD mainīja nosaukumu uz Iekšlietu ministriju (MVD; Министерство внутренних дел, МВД). Slepenpolicija kļuva par daļu no MVD, kad Lavrentijs Berija apvienoja MGB (Министерство государственной безопасности) un MVD 1953. gada martā. Pēc Berijas padzīšanas MVD vēlreiz pārdalījās. MVD paturēja vienīgi milicijas (policijas) funkcijas, kamēr 1954. gadā jaundibinātā KGB pārņēma valsts drošības dienesta (slepenpolicijas) funkcijas.

NKVD vadītāji ("iekšlietu tautas komisāri")Labot

 
NKVD vadītājs Jagoda (vidū) ar Filatovu (kreisajā pusē), Firinu un Koganu inspicē Maskavas-Volgas kanāla rakšanu. (1935).

NKVD darbībaLabot

Nikolaja Ježova vadībā NKVD organizēja Lielo teroru. Pēc padomju arhīvu datiem 1937.-1938. gadā NKVD arestēja 1 548 366 cilvēku, no kuriem 681 692 tika nošauti. Pēc citiem datiem šo divu gadu laikā nogalināto skaits ir lielāks — 950 000 līdz 1,2 miljoniem.[2] 1938. gadā Staļins Maskavā iecēla Beriju par NKVD vietnieku un drīz pēc tam viņš vadīja visu NKVD. Tīrīšanas "pārmērībās" vainoja Ježovu un 1940. gadā viņu nošāva.

Otrā pasaules kara laikā 1940. un 1941. gadā NKVD organizēja deportācijas Baltijā, Polijā un citās PSRS okupētajās zemēs. 1940. gada 5. martā, pēc Gestapo—NKVD trešās konferences Zakopanē, Staļinam piekrītot, NKVD sarīkoja Katiņas slaktiņu. Kara laikā miljoniem NKVD Gulaga cietumnieku nodarbināja kara rūpnīcās. 1944. gadā Berija organizēja čečenu, ingušu, balkāru un citu tautu deportācijas.

NKVD pārraudzīja PSRS kodolieroču projektu,[3] kā arī veiksmīgo spiegošanas kampaņu pret ASV, iegūstot nepieciešamo tehnoloģiju. NKVD savāca strādniekus darbietilpīgam projektam, iesaistot vismaz 330 000 cilvēkus. Gulags arī nodrošināja darbaspēku urāna raktuvēm un pārstrādes rūpnīcām, kā arī kodolieroču izmēģinājumu poligonu būvniecībai, kā piemēram Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons un poligons Novaja Zemļā. NKVD arī rūpējās par projekta drošību.

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. [1] NKVD dibināta (angliski)
  2. Soviet Repression Statistics: Some Comments by Michael Ellman, 2002
  3. [2] Padomju kodolieroču vēsture (angliski)