Vikipēdija

Oleksandrs Zinčenko

Oleksandrs Zinčenko (ukraiņu: Олександр Володимирович Зінченко; dzimis 1996. gada 15. decembrī) ir Ukrainas futbolists, kurš spēlē gan aizsarga, gan pussarga pozīcijā Anglijas Premjerlīgas kluba Arsenal sastāvā un Ukrainas izlasē.

Oleksandrs Zinčenko
Oleksandrs Zinčenko
Zinčenko 2023. gadā
Personas dati
Dzimis1996. gada 15. decembrī (28 gadi)
Dzimšanas vietaRadomišļa, Ukraina
Augums175 cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaPussargs, aizsargs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Anglija Arsenal
Numurs35
Jauniešu klubi
2004–2008Valsts karogs: Ukraina Jaunatnes sporta skola "Karpatia"
2008–2009Valsts karogs: Ukraina Iļļičivskas "Monolit"
2010–2014Valsts karogs: Ukraina Doneckas "Šahtar"
Profesionālie klubi (dati uz 5.04.2024)
SezonasKlubsSp†(v)†
2015–2016Valsts karogs: Krievija FK Ufa31(2)
2016–2022Valsts karogs: Anglija Manchester City F.C.76(2)
2016–2017→  Valsts karogs: Nīderlande PSV Eindhoven12(0)
2016–2017→  Valsts karogs: Nīderlande Jong PSV7(0)
2022–Valsts karogs: Anglija Arsenal50(2)
Nacionālā izlase (dati uz 5.04.2024)
2011–2012Valsts karogs: Ukraina Ukraina U162(0)
2012–2013Valsts karogs: Ukraina Ukraina U176(1)
2013Valsts karogs: Ukraina Ukraina U186(1)
2014–2015Valsts karogs: Ukraina Ukraina U196(1)
2015–2017Valsts karogs: Ukraina Ukraina U218(1)
2015–Flag of Ukraina Ukraina60(9)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Zinčenko karjeru sāka Krievijas Premjerlīgas komandā Ufa, bet 2016. gadā pievienojās Mančestras "City", par samaksu aptuveni 1,7 miljonu mārciņu apmērā. Būdams daudzpusīgs spēlētājs, viņš savu karjeru sāka kā uzbrūkošais pussargs, taču, galu galā, Pepa Gvardiolas vadībā kļuva par kreisās malas aizsargu. Kopā ar klubu viņš izcīnīja četrus Premjerlīgas titulus, četrus EFL kausus un FA kausu. 2022. gada jūlijā viņš pārcēlās uz Arsenal, par samaksu 30 miljonu mārciņu apmērā.

Kopš 2015. gada, kā pilntiesīgs Ukrainas izlases spēlētājs, Zinčenko pārstāvēja savu valsti UEFA Euro 2020 un UEFA Euro 2024 turnīros.

Klubu karjera

labot šo sadaļu

Agrīnā karjera

labot šo sadaļu

Zinčenko dzimis Radomišļā, Žitomiras apgabalā.[1] Viņš ir savas dzimtās pilsētas Radomišļas Jaunatnes sporta skolas "Karpatiya" audzēknis (pirmais treneris bija Serhijs Boreckis),[2] Iļļičivskas "Monolit" un Doneckas "Shakhtar", kur viņš kļuva par jauniešu komandas kapteini. 2013. gada 9. decembrī viņš guva vārtus 2013.–2014. gada UEFA Jaunatnes līgas neizšķirtā, 1:1, pret Mančestras "United".[3]

Donbasa kara dēļ viņš kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Krievijā.[4] Doneckas "Shakhtar" vēlējās viņu atgūt, lai gan nepiedāvāja spēles laiku, taču drošības apsvērumu dēļ viņš neatgriezās. Piecus līdz sešus mēnešus viņš pavadīja Maskavas amatieru līgās. Pēc tam viņš trenējās Kazaņas "Rubin", taču klubs ar viņu neparakstīja līgumu, jo Zinčenko joprojām bija līgums ar "Shakhtar", un "Rubin" riskētu saņemt transfēra aizliegumu, ja viņi mēģinātu viņu piesaistīt.[5][6]

2015. gada 12. februārī viņš parakstīja līgumu ar FK Ufa.[7] Viņš debitēja Krievijas Premjerlīgā, "Ufa" sastāvā, 2015. gada 20. martā, mačā pret FK Krasnodar.[8] 2015. gada 25. jūlijā viņš guva savus pirmos vārtus, zaudējumā, ar 1:2, pret FK Rostov.[9]

Manchester City

labot šo sadaļu

2016–2019

labot šo sadaļu

2016. gada 4. jūlijā Zinčenko parakstīja līgumu ar Premjerlīgas klubu Mančestras "City" par nenosauktu summu, kas tiek uzskatīta aptuveni 1,7 miljonu mārciņu apmērā.[10][11] Šis solis bija pārsteidzošs. Tomēr, Krievijas futbola skauts viņu raksturoja kā "īstu talantu", un viņu monitorēja arī Bundeslīgas klubs Dortmundes "Borussia".[12]

Zinčenko 26. augustā tika izīrēts Eredivisie klubam PSV, uz 2016.–2017. gada sezonu.[13] Viņš debitēja 1. oktobrī, nākot uz maiņu, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret SC Heerenveen.[14]

 
Zinčenko Manchester City sastāvā, 2018. gadā

Zinčenko atgriezās Mančestras "City" uz 2017.–2018. gada sezonu, un debitēja 2017. gada 24. oktobrī, EFL kausa izcīņā, nospēlējot visu maču, ieskaitot papildlaiku, spēlējot neizšķirti, 0:0, ar Vulverhemptonas "Wanderers".[15] Pirmo reizi Premjerlīgā viņš spēlēja 2017. gada 13. decembrī, dodoties laukumā no rezervistu soliņa, izbraukumā, ar 4:0 uzvarot Swansea City.[16]

2017. gada 18. decembrī Zinčenko realizēja uzvarošo soda sitienu pret Leicester City, Mančestras "City" iekļūstot EFL kausa izcīņas pusfinālā.[17]

Pirmo reizi Zinčenko 2018.–2019. gada sezonā, izbraukumā, ar 3:0 uzvarēja, Oksfordas "United", EFL kausa izcīņā. Tajā pašā nedēļā viņš pirmo reizi sāka spēli starta sastāvā tosezon, savā laukumā ar 2:0 uzvarot Brighton & Hove Albion, Mendī un Delfa savainojumu dēļ.[18]

2019–2022

labot šo sadaļu

Zinčenko guva savus pirmos vārtus Mančestras "City" labā, EFL kausa izcīņas pusfinālā, pret Burton Albion, 2019. gada 9. janvārī, mājās, uzvarot ar 9:0.[19]

2019. gada jūnijā viņš parakstīja jaunu līgumu ar klubu, līdz 2024. gadam.[20] 2019. gada 25. oktobrī Barselonā, Zinčenko tika veikta ceļgala operācija.[21] Mančestras "City" treneris Peps Gvardiola stāstīja, ka atveseļošanās pēc traumas ilgs no 5 līdz 6 nedēļām.[22] 2019. gada decembra sākumā Zinčenko atgriezās pilnvērtīgā treniņā.[23] 2019. gada 11. decembrī viņš aizvadīja savu pirmo spēli pēc savainojuma, pret Zagrebas "Dinamo".[24] 2020. gada 4. janvārī viņš FA kausa izcīņā guva savus otros vārtus Mančestras "City" komandā, uzvarot Port Vale, ar 4:1.[25]

2021. gada 4. maijā Zinčenko bija daļa no starta vienpadsmitnieka, kad Mančestras "City" kvalificējās savam pirmajam UEFA Čempionu līgas finālam, ar 4:1 divu spēļu summā pārspējot Paris Saint-Germain.[26] 29. maijā, Čempionu līgas finālā, viņa komanda ar 1:0 zaudēja Chelsea.[27] 2021.–2022. gada sezonas pēdējā kārtā viņš izgāja uz maiņu un atdeva rezultatīvu piespēli, pret Aston Villa, atspēlējot divu vārtu deficītu, uzvarot spēli ar 3:2, iegūstot savu ceturto Premjerlīgas medaļu.[28]

Arsenal

labot šo sadaļu

2022. gada 22. jūlijā Zinčenko noslēdza ilgtermiņa līgumu ar Premjerlīgas klubu Arsenal, par 30 miljoniem sterliņu mārciņu, ar iespēju pieaugt līdz 32 miljoniem.[29] 5. augustā viņš debitēja klubā un atdeva savu pirmo rezultatīvo piespēli, izbraukumā, ar 2:0 uzvarot Crystal Palace, Premjerlīgā.[30]

2023. gada 18. februārī Zinčenko guva savus pirmos vārtus "Arsenal" un Premjerlīgā, kas bija otrie "Arsenal" vārti tajā spēlē, viesos, ar 4:2 uzvarot "Aston Villa". Šis rezultāts palīdzēja Zinčenko pārstāvētajiem Lielgabalniekiem nostiprināt vadību Premjerlīgas galvgalī.[31] Tomēr, "Arsenal" palika otrajā vietā, aiz viņa bijušā kluba, Mančestras "City", lai gan lielāko daļu 2022.–2023. gada sezonas bija vadībā.[32] 2023. gada 20. septembrī viņš aizvadīja savu pirmo Čempionu līgas spēli "Arsenal" sastāvā, ar 4:0 uzvarot savu bijušo klubu "PSV".[33]

Starptautiskā karjera

labot šo sadaļu

Viņš debitēja izlasē UEFA Euro 2016 kvalifikācijas spēlē pret Spāniju, 2015. gada 12. oktobrī. Zinčenko guva savus pirmos vārtus izlasē, draudzības spēlē, pret kaimiņvalsti, Rumāniju, Turīnā, kurā Ukraina uzvarēja ar 4:3, 2016. gada 29. maijā. Viņš arī kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš Ukrainas izlasē guvis vārtus, 19 gadu un 165 dienu vecumā, pārspējot rekordu, kas kopš 1996. gada piederēja Andrijam Ševčenko.[34]

Zinčenko tika iekļauts Ukrainas izlasē, dalībai Euro 2016, pirmajos divos Ukrainas mačos, pret Vāciju un Ziemeļīriju, spēlējot kā Viktora Kovalenko aizstājējs, kad Ukraina nespēja gūt vārtus un bija pirmā komanda, kura izstājās.[35]

2021. gada 24. martā, mačā pret Franciju, viņš, 24 gadu un 98 dienu vecumā, kļuva par Ukrainas izlases jaunāko kapteini tās vēsturē.[36] Vēlāk viņš tika iekļauts Euro 2020 izlasē.[37] 2021. gada 29. jūnijā viņš guva pirmos vārtus un asistēja otro vārtu guvumā, Euro 2020 astotdaļfināla spēlē, pret Zviedriju, kas beidzās ar Ukrainas uzvaru, ar 2:1, pēc pagarinājuma,[38] par ko viņš tika atzīts par spēles zvaigzni.[39]

Personīgā dzīve

labot šo sadaļu

2020. gada augustā Zinčenko apprecējās ar žurnālisti Vladu Sedanu.[40] Viņu pirmais bērns, meita, piedzima 2021. gada augustā.[41] 2023. gada augustā pāris sagaidīja savu otro meitu.[42] Zinčenko sevi identificē kā Pareizticīgo Kristieti.[43]

Viņš ir skaļš Krievijas iebrukuma Ukrainā pretinieks. 2022. gada 24. februārī viņš savā Instagram ierakstīja, ka vēlas, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins mirst vissāpīgākajā nāvē. Ziņa vēlāk tika izdzēsta, Zinčenko apgalvojot, ka Instagram to ir izdzēsis, nevis viņš.[44] 2023. gada oktobrī viņš pauda atbalstu Izraēlai, tās konfliktā ar Gazu.[45] Intervijā BBC, 2024. gada aprīlī, Zinčenko izteica vēlmi cīnīties savā mītnes zemē, ja viņu iesauktu, un sacīja, ka viņš ir ziedojis aptuveni 1 miljonu mārciņu, lai palīdzētu cilvēkiem, kurus skāris karš Ukrainā.[46]

Zinčenko ir nodibinājis Passion UA, esporta organizāciju, kas pašlaik konkurē Counter-Strike 2 un Apex Legends.[47]

Karjeras statistika

labot šo sadaļu

Klubos

labot šo sadaļu
Atjaunots 2024. gada 3. aprīlī
Klubs Sezona Līga Nacionālais kauss[a] Līgas kauss[b] Eiropa Cits Kopā
Divīzija Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti
Ufa 2014–15[48] Russian Premier League 7 0 0 0 — — — 7 0
2015–16[48] Russian Premier League 24 2 2 0 — — — 26 2
Kopā 31 2 2 0 — — — 33 2
Manchester City 2016–17 Premier League 0 0 — — 0 0 — 0 0
2017–18 Premier League 8 0 1 0 4 0 1[c] 0 — 14 0
2018–19 Premier League 14 0 4 0 6 1 5[c] 0 0 0 29 1
2019–20 Premier League 19 0 1 1 2 0 2[c] 0 1[d] 0 25 1
2020–21 Premier League 20 0 1 0 2 0 9[c] 0 — 32 0
2021–22 Premier League 15 0 4 0 1 0 8[c] 0 0 0 28 0
Kopā 76 0 11 1 15 1 25 0 1 0 128 2
PSV (īre) 2016–17[48] Eredivisie 12 0 1 0 — 4[c] 0 — 17 0
Jong PSV (īre) 2016–17[48] Eerste Divisie 7 0 — — — — 7 0
Arsenal 2022–23 Premier League 27 1 2 0 1 0 3[e] 0 — 33 1
2023–24 Premier League 23 1 0 0 2 0 5[c] 0 0 0 30 1
Kopā 50 2 2 0 3 0 8 0 0 0 63 2
Karjerā kopā 176 4 16 1 18 1 37 0 1 0 248 6
  1. ↑ Ieskaitot Krievijas kausu, FA Cup, KNVB Cup
  2. ↑ Ieskaitot EFL Cup
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Spēles UEFA Champions League
  4. ↑ Spēle FA Community Shield
  5. ↑ Spēles UEFA Europa League

Izlasē

labot šo sadaļu

Atjaunots 2024. gada 26. martā[49]

Izlase Gads Spēles Vārti
  Ukraina 2015 1 0
2016 10 1
2017 2 0
2018 10 1
2019 8 2
2020 4 1
2021 13 3
2022 4 0
2023 6 1
2024 2 0
Kopā 60 9

Atjaunots 2024. gada 26. martā.

Vārti un rezultāti no Ukrainas izlases skatpunkta; vārtu kolonna norāda rezultātu pēc katriem Zinčenko gūtajiem vārtiem.[49]

Nr. Datums Stadions Spēle izlasē Pretinieks Vārti Rezultāts Turnīrs Ats.
1 2016. gada 29. maijs Stadio Olimpico Grande Torino, Turīna, Itālija 2   Rumānija 2–1 4–3 Draudzības spēle [50]
2 2018. gada 6. septembris Městský fotbalový stadion, Uherske Hradište, Čehija 18   Čehija 2–1 2–1 2018–19 UEFA Nāciju līga [51]
3 2019. gada 7. septembris LFF stadions, Viļņa, Lietuva 28   Lietuva 1–0 3–0 UEFA Euro 2020 kvalifikācija [52]
4 2019. gada 10. septembris Dnipro-Arena, Dnipro, Ukraina 29   Nigērija 1–2 2–2 Draudzības spēle [53]
5 2020. gada 3. septembris Arena Lviv, Ļviva, Ukraina 32   Šveice 2–1 2–1 2020–21 UEFA Nāciju līga [54]
6 2021. gada 7. jūnijs Metalist Stadium, Harkiva, Ukraina 39   Kipra 2–0 4–0 Draudzības spēle [55]
7 2021. gada 29. jūnijs Hampden Park, Glāzgova, Skotija 43   Zviedrija 1–0 2–1

(p.p.)

UEFA Euro 2020 [56]
8 2021. gada 16. novembris Bilino Polje Stadium, Zenica, Bosnija un Hercegovina 48   Bosnija un Hercegovina 1–0 2–0 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija (UEFA) [57]
9 2023. gada 9. septembris Stadion Wrocław, Vroclava, Polija 54   Anglija 1–0 1–1 UEFA Euro 2024 kvalifikācija [58]

Sasniegumi

labot šo sadaļu

Manchester City

Individuālie sasniegumi

  • Ukrainas gada futbolists: 2019[67]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Includes Russian Cup, FA Cup, KNVB Cup
  2. ↑ Includes EFL Cup
  3. ↑ UEFA.com. «Man United-Shakhtar Donetsk | UEFA Youth League 2013/14». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-04-05.
  4. ↑ «'I never thought he would be a star'». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  5. ↑ «Побег из «Рубина» в «Уфу». Все, что нужно знать об Александре Зинченко – восходящей звезде украинского футбола». sport.business-gazeta.ru (krievu). 2015-02-12. Skatīts: 2024-04-05.
  6. ↑ «Oleksandr Zinchenko's Journey To The Top Has Been Incredible». SPORTbible (angļu). 2021-05-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-03-29. Skatīts: 2024-04-05.
  7. ↑ «The remarkable journey of Aleks Zinchenko, Manchester City’s unlikeliest superstar». The Independent (angļu). 2021-06-04. Skatīts: 2024-04-05.
  8. ↑ «FK Ufa - FK Krasnodar, Mar 20, 2015 - Premier Liga - Match sheet». www.transfermarkt.com (angļu). Skatīts: 2024-04-05.
  9. ↑ Appearance in FA Community Shield
  10. ↑ «Man City sign Ukraine midfielder». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  11. ↑ «Which signings will shine - and flop?». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  12. ↑ Thomas Giles. «Who is new Manchester City signing Oleksandr Zinchenko?». Manchester Evening News (angļu), 2016-07-06. Skatīts: 2024-04-05.
  13. ↑ «Zinchenko joins Eindhoven on loan». ESPN.com (angļu). 2016-08-26. Skatīts: 2024-04-05.
  14. ↑ «PSV loopt weer averij op in Heerenveen». myprivacy.dpgmedia.nl. Skatīts: 2024-04-05.
  15. ↑ «Man City 0-0 Wolves (aet, 4-1 on pens)». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  16. ↑ Ben Fisher. «David Silva leads latest Manchester City masterclass in win at Swansea». The Guardian (en-GB), 2017-12-13. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-05.
  17. ↑ Sam Wallace. «Aro Muric spares Raheem Sterling blushes as Man City beat Leicester on penalties to stay in hunt for quadruple». The Telegraph (en-GB), 2018-12-18. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2024-04-05.
  18. ↑ «Man City beat Brighton to go top». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  19. ↑ «Man City hit nine in Burton thrashing». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  20. ↑ «Zinchenko signs City contract extension». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  21. ↑ «Manchester City's Oleksandr Zinchenko out for up to six weeks after knee surgery in Barcelona». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-04-05.
  22. ↑ «Man City's Zinchenko & Rodri sidelined». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  23. ↑ Matt Atherton. «Man City boss Pep Guardiola given major defensive injury boost». Express.co.uk (angļu), 2019-12-02. Skatīts: 2024-04-05.
  24. ↑ «Man City: Fans pleased to see Oleksandr Zinchenko return». thisisfutbol.com (angļu). 2019-12-11. Skatīts: 2024-04-05.
  25. ↑ «Holders Man City hit four past Port Vale». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  26. ↑ David Hytner. «Mahrez fires Manchester City past PSG into first Champions League final». The Guardian (en-GB), 2021-05-04. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-05.
  27. ↑ UEFA.com. «Man. City 0-1 Chelsea: Havertz gives Blues second Champions League triumph | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2021-05-29. Skatīts: 2024-04-05.
  28. ↑ «Man City v Aston Villa, 2021/22 | Premier League». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2024-04-05.
  29. ↑ The Athletic Staff. «Arsenal complete Zinchenko deal». The Athletic (angļu). Skatīts: 2024-04-05.
  30. ↑ «'Hungry' Arsenal enjoy perfect start at Palace». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  31. ↑ «Arsenal score twice in stoppage time to beat Villa». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  32. ↑ «The day Arsenal's title dreams died: Winners & losers as Gunners capitulate against Brighton to hand Man City the Premier League crown | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-05-14. Skatīts: 2024-04-05.
  33. ↑ «Arsenal 4-0 PSV Eindhoven (21 Sep, 2023) Final Score - ESPN (AU)». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-04-05.
  34. ↑ «Shevchenko’s Ukraine record that lasted 20 years broken by Oleksandr Zinchenko | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2016-05-29. Skatīts: 2024-04-05.
  35. ↑ UEFA.com. «Season 2016 Groups | UEFA EURO 2016». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-04-05.
  36. ↑ «Зинченко стал самым молодым капитаном сборной Украины в истории». ua-football.com. Skatīts: 2024. gada 5. aprīlī.
  37. ↑ «Officially. Andriy Shevchenko announced the application of the national team of Ukraine for Euro 2020». en.uaf.ua. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 3. Jūnijs. Skatīts: 2024. gada 5. aprīlī.
  38. ↑ «Ukraine stun Sweden with late winner». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-05.
  39. ↑ UEFA.com. «History: Sweden-Ukraine | UEFA EURO 2020». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-04-05.
  40. ↑ «SportMob – Top facts about Oleksandr Zinchenko». SportMob (angļu). 2021-01-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-03-04. Skatīts: 2024-04-06.
  41. ↑ «Congratulations to Oleksandr Zinchenko and his wife Vlada Shcheglova on the birth of their baby daughter! 💙🇺🇦 #MCFC». Twitter. Skatīts: 2024. gada 6. aprīlī.
  42. ↑ «Arsenal star Oleksandr Zinchenko and wife Vlada Sedan welcome second baby daughter | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-08-03. Skatīts: 2024-04-06.
  43. ↑ FourFourTwo Staff published. «Guardiola remains world’s best boss, says Zinchenko». fourfourtwo.com (angļu), 2019-12-30. Skatīts: 2024-04-06.
  44. ↑ Jack Rosser. «Zinchenko claims Instagram post wishing Putin ‘painful death’ deleted». Evening Standard (angļu), 2022-02-24. Skatīts: 2024-04-06.
  45. ↑ «Arsenal's Oleksandr Zinchenho shares Instagram story supporting Israel, takes it down after fans' backlash». Sportskeeda. Skatīts: 2024. gada 6. aprīlī.
  46. ↑ «Oleksandr Zinchenko: Arsenal footballer would fight in Ukraine if called up» (en-GB). 2024-04-04. Skatīts: 2024-04-06.
  47. ↑ «We're excited to announce the official launch of a brand new esports team!». www.instagram.com. Skatīts: 2024-04-06.
  48. ↑ 48,0 48,1 48,2 48,3 «O. Zinchenko: Summary». Soccerway. Perform Group. Skatīts: 2022. gada 22. jūlijs.
  49. ↑ 49,0 49,1 Benjamin Strack-Zimmermann. «Oleksandr Zinchenko (Player)». www.national-football-teams.com (angļu). Skatīts: 2024-04-06.
  50. ↑ «Romania 3–4 Ukraine». Sky Sports. Skatīts: 2018. gada 9. septembris.
  51. ↑ «Czech Republic 1–2 Ukraine». BBC Sport. 2018. gada 6. septembris. Skatīts: 2018. gada 9. septembris.
  52. ↑ «Lithuania 0–3 Ukraine». BBC Sport. 2019. gada 7. septembris. Skatīts: 2019. gada 7. septembris.
  53. ↑ «Ukraine 2–2 Nigeria». Sky Sports. 2019. gada 10. septembris. Skatīts: 2019. gada 10. septembris.
  54. ↑ «Ukraine 2–1 Switzerland». UEFA. 2020. gada 3. septembris. Skatīts: 2020. gada 3. septembris.
  55. ↑ «Ukraine 4–0 Cyprus». UEFA. 2021. gada 7. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 7. jūnijs.
  56. ↑ «Sweden 1–2 Ukraine». UEFA. 2021. gada 29. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 29. jūnijs.
  57. ↑ «Bosnia and Herzegovina vs. Ukraine». UEFA. 2021. gada 16. novembris. Skatīts: 2021. gada 17. novembris.
  58. ↑ «England vs. Ukraine: Summary». Soccerway. Perform Group. 2023. gada 10. septembris.
  59. ↑ «Oleksandr Zinchenko Arsenal Defender, Profile & Stats | Premier League». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2024-04-06.
  60. ↑ «Man City win FA Cup to clinch domestic treble». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-06.
  61. ↑ «Arsenal 0-3 Manchester City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-06.
  62. ↑ «Man City win Carabao Cup on penalties». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-06.
  63. ↑ «Man City win third Carabao Cup in a row». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-06.
  64. ↑ «Man City beat Spurs to lift Carabao Cup». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-06.
  65. ↑ «Man City beat Liverpool on penalties». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-04-06.
  66. ↑ «History: Man City 0-1 Chelsea: UEFA Champions League 2020/21 Final». UEFA.com.
  67. ↑ «Зінченко, П’ятов, Тайсон… - UkrFootball». ukrfootball.ua. 2019. gada 14. nov.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Oleksandrs_Zinčenko&oldid=4133435"