Malaja Višera

Malaja Višera (krievu: Малая Вишера) ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala ziemeļu daļā, Malaja Višeras rajona centrs, dzelzceļa stacija Sanktpēterburgas - Maskavas dzelzceļa līnijā.

Malaja Višera
pilsēta
Малая Вишера
Malaja Višeras dzelceļa stacija
Ģerbonis
Malaja Višera Malaja Višera
Koordinātas: 58°50′43″N 32°13′19″E
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts	Novgorodas apgabals
Rajons	Malaja Višeras rajons
Pilsētas tiesības	1921
Platība
• Kopējā	29 km2
Augstums	65 m
Iedzīvotāji (2016)
• kopā	11 297
• blīvums	389,6/km²
Laika josla	MSK (UTC+4)
Mājaslapa	vishera.online
Malaja Višera Vikikrātuvē

Vēsture

Apdzīvotā vieta izveidojusies 19. gadsimta otrajā pusē ap dzelzceļa staciju. 1871. gadā apdzīvotajai vietai tika piešķirtas posada tiesības. Malaja Višeras apkaimē atradās cara medību iecirkņi. 1879. gadā starp Pēterburgu un Malaja Višeru notika Krievijā pirmā telefona saruna.

1917. gada naktī no 28. februāra (13. marta pēc jaunā stila) uz 1. martu, Malaja Višerā apstājās cara Nikolaja II vilciens, kas bija devies uz Carskoje Selo. Tā kā tālākās stacijas bija ieņēmušas sadumpojušās karaspēka daļas, cars devās uz Pleskavu, kur 2. martā atteicās no troņa.

1918. gada 11. martā boļševiku valdība pārcēla valsts galvaspilsētu no Petrogradas uz Maskavu. 1918. gada 10. marta vakarā no Petrogradas uz Maskavu devās vilciens, kurā atradās Vladimirs Ļeņins. Malaja Višeras stacijā vilciens sastapās ar vilciena sastāvu, kurā atradās vairāki simti bruņotu dezertieru. Latviešu strēlnieki, kuri apsargāja Ļeņina vilciena sastāvu, Malaja Višeras stacijā dezertierus atbruņoja.

1921. gadā Malaja Višera ieguva pilsētas tiesības. Otrā pasaules kara laikā Malaja Višera atradās vācu okupācijā nepilnu mēnesi - no 1941. gada 24. oktobra līdz 20. novembrim.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Malaja Višera.
• Malaja Višera enciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)