Vikipēdija

Neste

(Pāradresēts no Neste Oil)

Neste Oyj (agrākais nosaukums Neste Oil) ir Somijas naftas un atjaunīgo ogļūdeņražu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmums, kas piedāvā degvielu transportlīdzekļiem, kā arī cita veida naftas produktus. Pašreizējā formā uzņēmums ir dibināts 2004. gadā, atdaloties no Fortum, bet tā vēsture sniedzas līdz 1948. gadam. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Espo.

Neste Oyj
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma naftas un gāzes rūpniecība
Priekštecis Fortum
Dibināts 2004. gads (1948. gads)
Galvenais birojs Espo, Karogs: Somija Somija
Produkti naftas produkti
Tīmekļa vietne neste.com
Neste galvenais birojs Espo
Naftas pārstrādes rūpnīca Porvo
Neste degvielas uzpildes stacija Latgales ielā Rīgā
Neste Oil mašīna uzpilda degvielu kuģim

Neste Oyj akcijas tiek kotētas Nasdaq Helsinki biržā un ietilpst OMX Helsinki 25 indeksā. Uzņēmuma lielākie akcionāri (2020. gada jūlijā):[1] Somijas valsts (premjerministra birojs, 35,96 %), Valtion Kehitysyhtiö Vake Oy (8,31 %).

Uzņēmuma nosaukums Neste somu valodā nozīmē "šķidrums".

Vēsture labot šo sadaļu

Neste labot šo sadaļu

Neste Oil priekšteci Neste Oy Somijas valsts dibināja 1948. gadā, lai nodrošinātu valsti ar degvielu. Sākotnēji tā ar tankkuģiem importēja naftas produktus, kurus uzglabāja Nāntali.

Naftas pārstrādes rūpnīcas izveidi 1954. gadā apstiprināja Somijas parlaments. Rūpnīca tika atklāta 1957. gadā Nāntali. 1962. gadā tās jauda tika palielināta līdz 2,5 miljoniem tonnu gadā. 1965. gadā Porvo tika atklāta naftas pārstrādes rūpnīca. 1960. gados uzņēmums iesaistījās arī dabasgāzes izpētē un ieguvē, ķīmisko vielu ražošanā. Neste izveidoja degvielas uzpildes staciju tīklu.

1994. gadā Neste (75 %) un Krievijas Gazprom (25 %) dibināja kopuzņēmumu Gasum, kas nodarbojās ar dabasgāzes importēšanu, pārdošanu un nogādi klientiem. 1994. gadā Neste un Norvēģijas Statoil apvienoja polimēru biznesu kopuzņēmumā Borealis.

1995. gadā Neste akcijas sāka kotēt Helsinku biržā. 1998. gadā Neste pārdeva tai piederošās Borealis 50 % akcijas Austrijas uzņēmumam OMV un Abū Dabī IPIC.[2]

Fortum labot šo sadaļu

Pamatraksts: Fortum

1997. gadā valsts parlaments atļāva Neste apvienoties ar energouzņēmumu Imatran Voima. Apvienošanās stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī. Jaunā uzņēmuma nosaukums — Fortum Oyj.

1999. gadā tika pārdots kopuzņēmuma Gasum akciju vairākums. Ķīmiskās operācijas Neste Chemicals tika pārdotas investīciju uzņēmumam Industri Kapital.[3] 1999. gadā uz Neste inženierijas departamenta bāzes Porvo tika izveidots uzņēmums Neste Engineering Oy.[4]

2004. gadā Fortum Oil and Gas tika sadalīts Fortum Oil un Fortum Heat and Gas.

Neste Oil labot šo sadaļu

2004. gadā no Fortum tika atdalīta naftas pārstrāde (Fortum Oil) patstāvīgā uzņēmumā Neste Oil Oyj. Uzņēmumu sadalīšana tika pabeigta 2005. gada pavasarī. 2004. gadā Neste Engineering Oy 40 % kapitāldaļu tika pārdotas ASV uzņēmumam Jacobs Engineering Group, un uzņēmums pārdēvēts par Neste Jacobs Oy.[4] 2005. gada 1. aprīlī Neste Oil akcijas sāka kotēt Helsinku biržā. 2005. gadā akcijas Krievijas naftas uzņēmumā Severtek tika pārdotas Lukoil.

2011. gadā gāzes bizness Igaunijā tikapārdots Alexela; Beringen polialfaolefīna ražotne Beļģijā pārdota Chevron Phillips Chemical; 50 % kapitāldaļu izooktāna ražotnē Edmontonā pārdota Keyera. 2012. gadā tika panākta vienošanās ar Shell par Polijas degvielas uzpildes staciju tīkla pārdošanu. 2014. gadā tika pārdoti uzņēmuma galvenie kuģi, un kuģniecības pārvaldīšanas funkcijas kā ārpakalpojums nodots OSM Ship Management Finland Oy. Tika veikta Neste Oil reorganizācija: ražošanas un loģistikas funkcijas apvienotas biznesa nodaļā Oil Products and Renewable Products, mazumtirdzniecība atdalīta kā nodaļa Oil Retail.

Neste labot šo sadaļu

2015. gada 1. aprīlī akcionāru sanāksmē tika nolemts uzņēmuma nosaukumu jūnijā mainīt uz Neste. 2015. gadā Kilpilahti elektrosadales tīkls tika pārdots investīciju fondam InfraVia European Fund II. 2016. gada 16. martā Neste ar Francijas uzņēmumu Veolia un Austrijas Borealis vienojās Kilpilahti, Porvo kopīgi būvēt termoelektrostaciju, kurā Neste piedalītos ar 40 %. 2017. gadā tika atpirktas Neste Jacobs 40 % kapitāldaļas, un uzņēmums pārdēvēts par Neste Engineering Solutions. 2019. gadā, ieguldot 1,4 miljardus eiro, Singapūrā sākas ražotnes paplašināšanas projekta realizācija, lai ražotu aviācijas degvielu un citus produktus no atjaunīgajiem resursiem. 2019. gadā Neste degvielas mazumtirdzniecības biznesu Krievijā pārdeva uzņēmumam Tatneft.

2019. gadā Neste un Nīderlandes ķīmiskās rūpniecības uzņēmums LyondellBasell paziņoja par bioloģiski bāzētas plastmasas komerciālu ražošanu no atjaunīgajiem materiāliem. 2020. gadā Neste, Vācijas Covestro un Borealis uzsāka līdzīgu sadarbību polikarbonāta plastmasas ražošanā. Sadarbības ietvaros Neste ražotu ogļūdeņražus no atjaunīgajiem resursiem kā izejvielu, lai Borealis ražotu fenolu. Fenolu izmantotu Covestro, lai ražotu polikarbonāta plastmasu, ko galvenokārt izmantotu automašīnu starmešiem un logu pārklājumiem.

2020. gada martā Neste veica ieguldījumu Vācijas uzņēmumā Sunfire, kas attīsta augstas temperatūras elektrolīzes tehnoloģiju. 2020. gada septembrī tika pārdoti Zviedrijas bitumena ražotāja Nynas AB 49,99 % kapitāldaļu uzņēmumam Bitumina Industries. 2020. gada septembrī Neste sāka sadarbības sarunas par naftas pārstrādes rūpnīcas Nāntali slēgšanu, jo pasaulē samazinājās pieprasījums pēc fosilā kurināmā un vienlaikus palielinājās jaudas pārpalikums. Pārstrādes rūpnīcu bija plānots slēgt līdz 2021. gada marta beigām. Uzņēmuma mērķis bija saglabāt Nāntali savu termināli un ostas darbību, bet Porvo koncentrēt pārstrādes uzņēmumus. 3. novembrī tika paziņots, ka Neste no ASV uzņēmuma Bunge Limited iegādāsies atjaunīgo materiālu pārstrādes rūpnīcu Bunge Loders Croklaan Roterdamā; darījums pabeigts 2021. gada 2. martā.

2021. gada 2. martā tika pabeigta Bunge Loders Croklaan pārstrādes rūpnīcas iegāde Roterdamā, Nīderlandē. 15. martā tika paziņots, ka Neste jaunā pasaules mēroga atjaunīgo produktu rūpnīca tika būvēta Roterdamā. 20. maijā tika paziņots, ka Neste sadarbosies ar Mitsui Chemicals un Toyota Tsusho, lai Japānā ražotu atjaunīgo plastmasu un ķīmiskās vielas no 100 % bioloģiski bāzētiem hidrokarbonātiem. 7. septembrī Neste paziņoja, ka iegādāties uzņēmumu Agri Trading, kas ir viens no lielākajiem neatkarīgajiem atjaunīgo atkritumu un atlieku tauku un eļļas tirgotājiem ASV; darījums pabeigts 2. novembrī. 4. oktobrī Neste vienojās pārdot savu pamateļļas biznesu ASV uzņēmumam Chevron Corporation. Tika parakstīta arī vienošanās par iziešanu no pamateļļas kopuzņēmuma ar Bahrain Petroleum Company un Nogaholding. 20. oktobrī Neste vienojās par kopuzņēmuma veidošanu ar Beļģijas plastmasas ražotāju Ravago par ķīmisko vielu atkārtotas pārstrādes rūpnīcas izveidošanu Nīderlandē.

2022. gada 1. martā Neste vienojās par kopuzņēmuma veidošanu ar ASV uzņēmumu Marathon Petroleum, lai ražotu dīzeļdegvielu no atjaunīgajiem materiāliem martinesā, Kalifornijā.

Uzņēmuma struktūra labot šo sadaļu

Neste bizness ir sadalīts trīs daļās: Atjaunīgie produkti, Naftas produkti, Mārketings un pakalpojumi, Citi. Atjaunīgo produktu nodaļa ir sadalīta: Atjaunīgā aviācija, Atjaunīgie polimēri un ķīmija, Atjaunīgais ceļa transports.

Naftas produkti un atjaunīgie resursi labot šo sadaļu

Uzņēmums apgādā savas pārstrādes rūpnīcas ar jēlnaftu, atjaunīgajiem resursiem un citiem materiāliem.

Pārstrādes rūpnīcas ražo plaša spektra naftas produktus. Neste Oil izstrādājusi un ražo NExBTL biodīzeli un aviācijas degvielu.[5] Uzņēmumam ir naftas pārstrādes rūpnīcas Porvo un Nāntali. Porvo ražo 12,5 miljonus tonnas naftas izstrādājumu gadā. Nāntali rūpnīca ražo 3 miljonus tonnas gadā.

2010. gadā Singapūrā tika atklāta biodīzeļa NExBTL rūpnīca, kurā par izejvielu tiek izmantota galvenokārt palmu eļļa. Tā ražo 800 000 tonnas gadā.

2011. gadā Roterdamā tika atklāta biodīzeļa rūpnīca. Tā ražo 800 000 tonnas gadā.[6]

Neste Oil pieder 50 % Zviedrijas uzņēmumā Nynas AB, kas ražo augstas kvalitātes naftēnu eļļu, bitumena produktus, īpašu kuģu degvielu un citus naftas produktus.[7]

2011. gadā Neste Oil (45 %), Bahreinas BAPCO (27,5 %) un OGHC (27,5 %) izveidoja kopuzņēmumu Bahreinā, kas ražo ļoti augstas viskozitātes eļļu VHVI, kuru Neste tirgo ar zīmolu NEXBASE.[8]

Naftas produktu mazumtirdzniecība labot šo sadaļu

Uzņēmumam ir lielākais degvielas uzpildes staciju tīkls Somijā. Degvielas uzpildes stacijas atrodas arī Baltijas valstīs un Krievijā (Sanktpēterburgas apkaimē). Liela daļa staciju ir automātiskās (Baltijas valstīs tādas ir visas).[9] Agrāk 105 automātiskās Neste Oil stacijas atradās arī Polijā, bet tās 2013. gada aprīlī tika pārdotas Nīderlandes / Lielbritānijas naftas un gāzes ieguves, pārstrādes un tās produktu pārdošanas uzņēmumam Royal Dutch Shell.

Neste Shipping labot šo sadaļu

Neste Oil 100 % pieder uzņēmums Neste Shipping Oy, kas specializējies jēlnaftas, naftas produktu un ķīmisko vielu transportēšanā. 2012. gadā flote sastāvēja no 22 tankkuģiem. Neste Shipping kuģi ir pastiprināti pret ledus iedarbību un ir ar dubultu dibenu.[10]

Neste Latvijā labot šo sadaļu

Latvijā Neste pārstāv SIA Neste Latvija, kuras īpašnieks ir Nīderlandē reģistrēts uzņēmums Neste Affiliate B.V. Uzņēmums nodarbojas ar naftas produktu vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un auto ķīmijas tirdzniecību, kā arī ar naftas termināla pakalpojumiem Rīgas brīvostā. 2019. gada beigās Latvijā bija 75 Neste automātiskās degvielas uzpildes stacijas.

Vēsture labot šo sadaļu

1990. gadā Neste Oy un Latvijas valsts naftas produktu apgādes uzņēmums Latvijas nafta dibināja kopuzņēmumu Latvian Traffic Service.[11] Pirmo degvielas uzpildes staciju ar Neste zīmolu uzņēmums Latvijā atvēra 1991. gada decembrī.[12] 1993. gadā tika dibināts meitas uzņēmums SIA Neste Oil Latvia.[13] 1995. gadā dibināts meitas uzņēmums SIA Neste Oil Terminal Riga.[12][14] 1997. gadā Neste Rīgā atklāja Latvijā pirmo automātisko degvielas uzpildes staciju A24.[15] 1998. gadā SIA Neste Oil Latvia tika pārdēvēts par SIA Neste Latvija, tajā apvienojot visus Neste Oy meitas uzņēmumus Latvijā, kuri tika likvidēti.[13] Uzņēmuma vienīgais īpašnieks bija Nīderlandē reģistrētsuzņēmums Neste Oil Finance B.V.[12] 1998. gadā dibināts meitas uzņēmums SIA Sašķidrinātā naftas gāze, kas nodarbojās ar sašķidrinātās gāzes tirdzniecību.[16] 1998. gadā Rīgas brīvostas teritorijā tika atklāts Neste Oil Terminal Riga naftas produktu terminālis.[17]

2001. gadā visas Neste degvielas uzpildes stacijas Latvijā pamazām pārveidoja par automātiskajām. 2007. gadā Neste Oil aviācijas degvielas uzpildes biznesu Starptautiskajā lidostā "Rīga" pārdeva Latvija Statoil.[18][19] 2008. gadā SIA Sašķidrinātā naftas gāze tika pārdots SIA Latvijas propāna gāze, kas piederēja Šveices uzņēmumam Massonyx LTD.[20]

2012. gadā tika veikta degvielas uzpildes staciju pārbūve sakarā ar zīmola maiņu no Neste uz Neste Oil.[21] 2015. gada aprīlī Latvijā bija 64 Neste Oil automātiskās degvielas uzpildes stacijas, no kurām 25 atradās Rīgā. 2016. gada pavasarī notika zīmola maiņa no Neste Oil uz Neste. 2018. gadā Neste Latvijā mazumtirdzniecībā sāka piedāvāt dīzeļdegvielu Neste MY, kas ražota no 100 % atjaunīgajiem resursiem.

Vadība labot šo sadaļu

SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs ir Armands Beiziķis Valdes locekle ir Evija Sudraba.

Kritika labot šo sadaļu

Neste Oil biodīzeļa ražošanā palmu eļļas izmantošana izsauc protestus no vides aizstāvju puses, jo palmu plantāciju ierīkošanai tiek izcirsti meži.[22]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Shareholders». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 26. augustā.
  2. ↑ «Neste to complete Borealis sale by end Feb». ICIS. 1998-01-09. Skatīts: 2012-01-25.
  3. ↑ Alvarado, Vladimir (1999-10-18). "Neste Chemicals will go it alone". Chem. Eng. News (American Chemical Society) 42 (77): 15. doi:10.1021/cen-v077n042.p015. Atjaunināts: 2012-01-25.
  4. ↑ 4,0 4,1 Neste Jacobs in brief[novecojusi saite]
  5. ↑ «Business Areas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. maijā. Skatīts: 2012. gada 7. septembrī.
  6. ↑ «Neste Oil starts up Europe's largest renewable diesel plant in Rotterdam - Neste Oil Com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 11. septembrī.
  7. ↑ «Nynäshamn». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. maijā. Skatīts: 2012. gada 7. septembrī.
  8. ↑ «Bahrain». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. maijā. Skatīts: 2012. gada 7. septembrī.
  9. ↑ «Neste network abroad». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. maijā. Skatīts: 2012. gada 7. septembrī.
  10. ↑ «Shipping». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 7. septembrī.
  11. ↑ Par zemesgabala Rīgā, Brīvības gatvē 386 (zemes kadastra Nr.01000920436), valsts īpašumā esošo 48/100 domājamo daļu privatizācijas noteikumu apstiprināšanu[novecojusi saite] LR Privatizācijas aģentūra, 2000. gada 14. septembrī
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 Par uzņēmumu
  13. ↑ 13,0 13,1 NESTE LATVIJA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Lursoft
  14. ↑ SIA NESTE OIL TERMINAL RIGA, Sabiedrība Arhivēts 2012. gada 7. decembrī, Wayback Machine vietnē. Lursoft
  15. ↑ Plāno pārklāt lielākās pilsētas[novecojusi saite] Valters Grīnvalds, 2007. gada 10. aprīlis
  16. ↑ SAŠĶIDRINĀTĀ NAFTAS GĀZE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Lursoft
  17. ↑ Terminālis
  18. ↑ SIA Latvija Statoil uzsāk aviācijas degvielas piegādi Rīgas Starptautiskajā lidostā Diena, 2007. gada 31. maijs
  19. ↑ Par tirgus dalībnieku apvienošanos Konkurences padomes lēmums Nr.12, Rīgā 2007. gada 28. februārī (prot. Nr.13, 4.§)
  20. ↑ 'Latvijas Propāna Gāze' nopērk 'Sašķidrināto naftas gāzi' DELFI, 2008. gada 31. oktobris
  21. ↑ Zīmola maiņa
  22. ↑ «Neste Oil's plans for global leadership in palm oil diesel will drive massive rainforest destruction and climate change». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 1. jūnijā. Teksts " Greenpeace International " ignorēts

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Neste&oldid=4015232"