Lukoil
Lukoil (oficiālais nosaukums ОАО «Нефтяная компания „ЛУКОЙЛ“») ir Krievijas enerģētikas uzņēmums. Tas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī. Galvenais birojs atrodas Maskavā. Dibināts 1991. gadā.
OAO Lukoil | |
---|---|
Tips | atvērta akciju sabiedrība |
Darbības joma | enerģētika |
Dibināts | 1991. gads |
Galvenais birojs | Maskava, Krievija |
Produkti | naftas un dabasgāzes ieguve, pārstrāde un tirdzniecība |
Tīmekļa vietne | lukoil.com |
Uzņēmums nodarbojas ar naftas un dabasgāzes atradņu izpēti, iegūšanu, pārstrādi, kā arī jēlnaftas, gāzes un naftas produktu tirdzniecību.
Lukoil akcijas tiek kotētas Maskavas (kods LKOH), Londonas (kods LKOD) un Frankfurtes (kods LUK) fondu biržā. Uzņēmuma lielākie akcionāri (pēc datiem uz 2014. gada nogali[1]) ir ASV banka Bank of New York (61,78 %) un Kiprā reģistrētais uzņēmums Lukoil Employee Limited (10,79 %).
Lukoil Eiropas īpašumus (ārpus Krievijas) pārrauga Nīderlandē reģistrētais meitas uzņēmums Lukoil Europe Holdings B.V.[2]
Vēsture
labot šo sadaļu1991. gada 25. novembrī ar PSRS Ministru Padomes lēmumu izveidots valsts naftas koncerns LangepasUrajKogalymneftˈ (ЛангепасУрайКогалымнефть), apvienojot naftas ieguves uzņēmumus Лангепасneftegaz, Urajneftegaz un Kogalymneftegaz, kā arī naftas pārstrādes uzņēmumu Permneftosointez un Vologdas un Novoufas naftas pārstrādes rūpnīcu. 1993. gada 5. aparīlī valsts koncerns pārveidots par atvērtu akciju sabiedrību Neftjanaja kompanija „Lukoil“ (Нефтяная компания „Лукойл“). 1994. gadā sākās privatizācijas pirmie pārdošanas darījumi. 1995. gadā Krievijas valdība uzņēmumam nodeva deviņu naftas ieguves, realizācijas un apkalpošanas uzņēmumu kontrolpaketes. Nākamajos gados Lukoil paplašinājās, gan iegādājoties uzņēmumus, gan apgūstot jaunas ieguves vietas, gan būvējot infrastruktūru, tai skaitā savu tankkuģu floti.
2000. gadā Lukoil nopirka uzņēmumu Getty Petroleum Marketing Inc., tādējādi iekļūstot ASV degvielas uzpildes staciju tirgū. 2004. gadā Lukoil kļuva par pilnībā privātu uzņēmumu, valstij pārdodot atlikušos 7,59 % akciju ASV uzņēmumam ConocoPhillips par 1,988 miljardiem USD. 2011. gadā ConocoPhillips pārdeva šīs akcijas.
2014. gadā Lukoil pārdeva savu degvielas uzpildes staciju tīklus Čehijā, Slovākijā un Ungārijā. 2015. gada aprīlī DUS tīklu Ukrainā Lukoil pārdeva Austrijas uzņēmumam AMIC Energy. 2015. gadā uzņēmums Lukoil Eesti ar 37 degvielas uzpildes stacijām Igaunijā pārdots Igaunijas uzņēmumam Olerex.[3] 2016. gadā Lukoil DUS tīklus Latvijā, Lietuvā, Polijā un Kiprā pārdeva Austrijas uzņēmumam AMIC Energy Management.[4]
Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā Apvienotās Karalistes uzņēmums Shell nolēma pārtraukt savu biznesu Krievijā; 12. maijā tika paziņots, ka Lukoil pirks uzņēmumu Krievijā Shell Neft ar rūpnīcu Toržkā un 411 degvielas uzpildes stacijām.
Lukoil Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā Lukoil bija pārstāvēts ar SIA LUKoil Baltija R, kas dibināts 1993. gada 21. jūnijā un pieder Nīderlandē reģistrētajam uzņēmumam Lukoil Europe Holdings B.V.[2] Tas nodarbojās ar naftas produktu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību Latvijas tirgū. Uzņēmumam piederēja 1 naftas bāze un 57 degvielas uzpildes stacijas, no kurām 43 stacijās tirgoja auto gāzi.[5]
Saistībā ar Lukoil aktīvu pārdošanu Austrijas AMIC Energy Management, 2016. gada 1. aprīlī SIA LUKoil Baltija R nosaukums mainīts uz SIA AMIC Latvia. Kopš 2018. gada tas darbojas ar VIADA zīmolu.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ежеквартальный отчёт ОАО «Нефтяная компания „Лукойл“» за 4-й квартал 2014 г.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 13. maijā.
- ↑ 2,0 2,1 Lieta Nr. 1222/15/7.3.2./4. Par SIA "Akselss" un AS "VIADA Baltija" apvienošanos Konkurences padomes lēmums Nr.38, 2015. gada 10. septembrī
- ↑ Igaunijas 'Olerex' pārņems 'Lukoil' degvielas uzpildes stacijas Igaunijā delfi.lv, LETA, 3. jūnijs 2015
- ↑ 'Lukoil' stacijas Latvijā, Lietuvā un Polijā pārdod Austrijas 'AMIC Energy Management' BNS, 5. februāris 2016
- ↑ «Par kompāniju. SIA "LUKoil Baltija R"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 14. maijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: LUKOIL |