Nautrēnu baznīca
Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[2] Tā atrodas Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta centrā Rogovkā un ir ciemata ievērojamākā celtne. Dievnams ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.
| Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Nautrēnu katoļu baznīca | |
  Nautrēnu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Nautrēnu pagasts, Rogovka |
| Koordinātas | 56°42′27″N 27°24′56″E / 56.70750°N 27.41556°EKoordinātas: 56°42′27″N 27°24′56″E / 56.70750°N 27.41556°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1914 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Juris Kravalis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | baroks |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1902 |
| Celtniecības beigas | 1914 |
| Specifikācija | |
| Garums | 23,96 m |
| Platums | 21,93 m |
| Būvmateriāli | sarkani ķieģeļi |
Vēsture
labot šo sadaļuNautrānu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1791. gadā Žogotu kapsētā, kas atradās netālu no Zaļmuižas, tāpēc to sauca par Zaļmuižas draudzi. To uzcēla jezuīti. 1792. gadā to sauca jau par Nautrēnu draudzi. Prāvesta Budreviča darbības laikā 1799. gadā dievnamu ar Zaļmuižas muižtura Paulina Nikolaja Rozenšilda rīkojumu pārcēla uz Rogovku, kas atradās vairāk draudzes centrā. Jau tajā laikā baznīca tika veltīta Jaunavas Marijas bezvainīgi ieņemtās godam. Sākotnēji draudzi apkalpoja Rēzeknes misiju mājas jezīti, bet līdz ar klosteru slēgšanu Krievijas Impērijā, to sāka apkalpot laicīgie priesteri. Šajā dievnamā 1801. gadā savu kanonisko vizitāciju veica Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis[P 1] Dievnamu nojauca 1915. gadā.[3]
Pašreizējo mūra baznīcu saka celt 1902. gadā prāvesta A. Kantinieka kalpošanas laikā, kad dievnamu uzcēla līdz logiem. Darbu turpināja prāvesta Daniela Jasinska darbības laikā, uzbūvējot baznīcas sienas, griestu velves, uzliekot jumtu. Nākamā prāvesta Ksavera Martinenasa laikā tika pabeigti celtniecības darbi — uzcelti torņi, veikti iekšdarbi, salikti logi un durvis. Mogiļevas arhibīskaps Vincents Kļučinskis 1914. gada 8. jūnijā baznīcu konsekrēja Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas godam.[4] Baznīcas dārzā redzams krucifikss, kas uzstādīts vecās baznīcas altāra vietā. Dievnama dārzā atrodas arī zvanu tornis, kas saglabājies no vecās baznīcas ar vairākiem zvaniem, no kuriem lielākais un vecākais saucas "Antons".
Draudze
labot šo sadaļu
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Juris Kravalis.[2] Nautrēnu draudze jeb toreiz Zaļmuižas draudze sākotnēji bija Rēzeknes filiāle, 18. gadsimta otrajā pusē kļuva par patstāvīgu draudzi. Svētās Mises draudzē tiek noturētas katru dienu. Nautrēnu draudze ir viena no lielākajām Latgalē, tajā ir aptuveni 3000 ticīgo. No visām Latgales draudzēm Nautrēnu draudze visvairāk ir devusi garīdzniekus, kuru vidū ir minams kardināls Jānis Pujats,[5] bīskaps Jāzeps Rancāns,[6] Nikodems Rancāns, Aleksandrs Platpieris, J. Miglinieks, Andrejs Sviklis, Jāzeps Sviklis, Gregors Začs, Dominieks Pujats, Donāts Mūrnieks, Kazimirs Vilnis, Antons Ludboržs, Jonikāns, R. Čigons, trīs brāļi Pujati, u.c. Nautrēnu draudzi apkalpojuši šādi prāvesti:
| gads no kura | gads līdz kuram | vārds |
|---|---|---|
| 1791. | 1803. | Stefans Budrevičs |
| 1803. | 1806. | Jānis Gerihs |
| 1806. | 1812. | Antons Mazantevičs |
| 1812. | 1831. | Viktors Petkevičs |
| 1831. | 1861. | Miķelis Jackevičs |
| 1861 | 1872. | Stanevičs, Ambrozijs, Čehovskis un Smilgevičs |
| 1872. | 1872. | Pupsevičs |
| 1872. | 1883. | Knazevičs |
| 1883. | 1894. | Dominiks Andreks |
| 1894. | 1896. | Leugonds |
| 1896. | 1898. | Kazimirs Batuna |
| 1898. | 1900. | Antons Vojevodskis[7] |
| 1900. | 1903. | Andrejs Kantinieks |
| 1903. | 1912. | Daniels Jasinskis |
| 1912. | 1918. | Ksavers Martinens |
| 1918. | 1933. | Gregors Začs |
| Izidors Livčāns | ||
| Jānis Ostrovskis | ||
| Ignācijs Deksnis | ||
| Antons Šļahota | ||
| Broņislavs Kudiks | ||
| Francis Lazdāns | ||
| Julijans Začests | ||
| Jāzeps Gavračs | ||
| Leons Garško |
[3] Draudzei ir trīspadsmit kapsētas — Sarņu kapsēta, Žogatu kapsēta, Stogašņu kapsēta, Gailumu kapsēta, Varkaļu kapsēta, Solašniku kapsēta, Rasnupļu kapsēta, Obarmaņu kapsēta, Laizānu kapsēta, Jaudzemu kapsēta, Desetnieku kapsēta, Vilkdobiešu kapsēta, Keiseļovas kapi.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Filipa un Svētā Jēkaba apustuļu diena, Svētā Antona diena (40 stundas), Svētā Bērtuļa diena, Svētās Rožukroņa Karalienes diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki — baznīcas titulsvētki, Svētā Mārtiņa diena.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuBaznīca ir romāņu stila sarkanu ķieģeļu mūra trīsnavu celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un flīžu grīdu. Tā ir 23,96 metrus gara un 21,93 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs ar dakstiņu jumtu.
Arhitektūra
labot šo sadaļu
Baznīca ir gandrīz tieša Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīcas kopija gan interjera, gan eksterjera, gan sakrālās nozīmes un veltījuma ziņā. Piemēram, formas ziņā identiskas ir to fasādes un interjerā - altārgleznas, nedaudz atšķiras tikai torņu augšējie jumtiņi. Lielākā vizuālā atšķirībā no baznīcas Daugavpilī, ir neapmestā ārsienu māla ķieģeļu apdare.
Dievnamā redzams valsts nozīmes mākslas piemineklis[8] — 1542 stabuļu ērģeles[9], Instrumentu būvējis Rīgas ērģeļbūvētājs Herberts Kolbe[10] 1939. gadā. Ērģeļu iegādei 2500 latus ziedoja toreizējais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Ērģeles atjaunotas 2018. gadā.
Aplūkojami ir biktskrēsli, krucifiksi un monstrances.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Fotogrāfijas
- www.vietas.lv
- www.rezeknesnovads.lv Arhivēts 2012. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē.
Piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis nāk no Bēržu draudzes Zosuļiem (tag. Bērzpils pagasts)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/zvans-varda-antons-un-ergeles-ar-1542-stabulem-dodamies-uz-rogov.a84885/ Latvijas Sabiedriskie Mediji. Latvijas Pērles - Rogovka
- ↑ 2,0 2,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 Svilāns, J. 1995. Latvijas Romas-katoļu baznīcas. 1975. I daļa. Rīgas Metropolijas kūrija. 136. - 138. lpp.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 266.lpp.
- ↑ www.vietas.lv
- ↑ «www.rezeknesnovads.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 13. martā. Skatīts: 2018. gada 20. janvārī.
- ↑ Directorium Divini officii et Missarum pro Archidioecesi Mohiloviensi nec non pro Dioecesi Minscensi in annum domini 1901. 1900. 240. lpp.
- ↑ «Rogovkas katoļu baznīcas ērģeles». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 9. Janvāris. Skatīts: 2021. gada 8. janvārī.
- ↑ «Latvijas ērģeļu katalogs. Rogovkas baznīcas ērģeles». music.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. Septembris. Skatīts: 2021. gada 8. janvārī.
- ↑ «Herberts Kolbe». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 8. janvārī.