Miheils Saakašvili
Miheils Saakašvili (gruzīnu: მიხეილ სააკაშვილი; dzimis 1967. gada 21. decembrī), arī Mihails Saakašvili, ir gruzīnu politiķis, bijušais Gruzijas prezidents (2004-2013) un Ukrainas Odesas apgabala administrācijas priekšsēdētājs (2015-2016).
| Miheils Saakašvili მიხეილ სააკაშვილი | |
|---|---|
 | |
| Gruzijas prezidents | |
|
Amatā 2004. gada 25. janvāris — 2007. gada 25. novembris | |
| Premjerministrs |
Zurabs Žvanija Zurabs Nogaideli Lado Gudženidze |
| Priekštecis | Nino Burdžanadze (pienākumu izpildītāja) |
| Pēctecis | Nino Burdžanadze (pienākumu izpildītāja) |
|
Amatā 2008. gada 20. janvāris — 2013. gada 17. novembris | |
| Premjerministrs |
Lado Gudženidze Grigols Mgalobišvili Bidzina Ivanišvili |
| Priekštecis | Nino Burdžanadze (pienākumu izpildītāja) |
| Pēctecis | Georgijs Margvelašvili |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1967. gada 21. decembris Tbilisi, .svg){kind=small} Gruzijas PSR,  PSRS(tagad  Gruzija) |
| Politiskā partija | Apvienotā Nacionālā kustība |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Sandra Rulofsa |
| Augstskola |
Kijivas Universitāte, Kolumbijas Universitāte, Džordža Vašingtona Universitāte |
| Reliģija | Gruzijas pareizticīgā baznīca |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Tbilisi ārsta un universitātes pasniedzējas ģimenē. 1992. gadā pabeidza starptautisko attiecību studijas Kijivas Universitātē. Pēc prezidenta Zviada Gamsahurdijas gāšanas īsu laiku strādāja par valdības ierēdni. Vēlāk ar ASV Valsts departamenta atbalstu studēja Kolumbijas Universitātē un Džordža Vašingtona Universitātē. 1995. gada sākumā viņa sens draugs Zurabs Žvanija, ar Eduarda Ševardnadzes atbalstu, pierunāja darboties Gruzijas politikā un 1995. gada decembrī Saakašvili tika ievēlēts Gruzijas parlamentā.
2000. gada oktobrī kļuva par Ševardnadzes valdības tieslietu ministru, tomēr 2001. gada septembrī demisionēja, publiski apsūdzot valdību korupcijā. 2001. gada oktobrī nodibināja opozicionāro Apvienoto Nacionālo kustību. 2003. gada 2. novembrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātus starptautiskie novērotāji atzina par viltotiem. Saakašvili deklarēja, ka pēc aptauju datiem pie vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanas uzvarējis viņš, tāpēc aicināja uz demonstrācijām un nepakļaušanās akcijām. Aicinājums izraisīja plašas protesta demonstrācijas valstī, uzsākot tā saucamo Rožu revolūciju. 2003. gada 22. novembrī pūlis ielauzās Gruzijas parlamentā un paralizēja tā darbu. 23. novembrī Eduards Ševardnadze demisionēja un par pagaidu prezidenti līdz prezidenta vēlēšanām kļuva Nino Burdžanadze.
2004. gada 4. janvārī Miheilu Saakašvili ievēlēja par Gruzijas prezidentu ar 96% balsu. Viņa programmas galvenie punkti bija cīņa pret korupciju un Gruzijas iestāšanās ES un NATO. 25. janvārī, tūlīt pēc inaugurācijas Saakašvili izdeva dekrētu par jaunu valsts karogu. 26. decembrī atļāva pirmā pēcpadomju Gruzijas prezidenta Zviada Gamsahurdijas pārapbedīšanu no Groznijas uz Gruziju un reabilitēja Gamsahurdijas piekritējus. 2004. gada aprīlī — maijā spēja atgūt Gruzijas valdības kontrolē pusneatkarīgo Adžāriju vietējā līdera Aslana Abašidzes vadībā, kurš 6. maijā demisionēja.
2007. gada beigās valstī izcēlās politiska krīze. Atkal ielās bija demonstrācijas, šoreiz pret Saakašvili, kurš tika kritizēts par autoritāru stilu un masu mediju ierobežošanu. 7. novembrī demonstrācijas ar policijas palīdzību tika izdzenātas, bet Saakašvili izsludināja jaunas, ārkārtas prezidenta vēlēšanas.
Pirms vēlēšanām Miheils Saakašvili veica lielas izmaiņas valdības sastāvā. Vēlēšanas notika 2008. gada janvārī un Miheils Saakašvili ieguva 52,21% balsu. 2008. gada 8. augustā pēc savstarpējiem incidentiem vairāku mēnešu garumā, Gruzijas karaspēks iebruka Dienvidosetijā un ieņēma Chinvalu. Krievijas karaspēks savukārt iegāja Dienvidosetijā, padzina Gruzijas armiju un iegāja Gruzijas valdības kontrolētajā valsts daļā, ieņemot vairākas pilsētas, militārās bāzes un bloķējot ceļus. Iejaucoties starptautiskajai sabiedrībai (uz Tbilisi kopā ar Baltijas valstu un Polijas līderiem devās arī Ivars Godmanis), izdevās vienoties par Krievijas spēku izvešanu no valsts, tomēr Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas netkarību. 2013. gadā beidzās prezidentūras termiņš.
Miheils Saakašvili atbalstīja Ukrainas Eiromaidanu, kura rezultātā 2014. gada februārī tika gāzta prezidenta Viktora Janukoviča vara. 2015. gada 30. maijā viņu iecēla par Odesas apgabala administrācijas priekšsēdētāju. 29. maijā Saakašvili bija jau ieguvis Ukrainas pilsonību. 2015. gada 4. decembrī viņam atņēma Gruzijas pilsonību.[1]
2016. gada 7. novembrī Saakašvili paziņoja par atkāpšanos no Odesas apgabala administrācijas priekšsēdētāja amata. 2017. gada 26. jūlijā viņam atņēma Ukrainas pilsonību; formāli pamatojot ar to, ka aizpildot pilsonības saņemšanas dokumentus, Saakašvili nebija norādījis informāciju par sodāmību.[2]
2018. gadā Gruzijas tiesa bez Saakašvili klātbūtnes atzina viņu par vainīgu ļaunprātīgā pilnvaru izmantošanā un piesprieda sešu gadu cietumsodu. Neraugoties uz to, 2021. gadā bijušais valsts prezidents atgriezās dzimtenē un tika ieslodzīts cietumā.[3] Pēc tam, kad starptautiska ārstu komisija paziņoja, ka viņa analīzēs atrodami arsēna un dzīvsudraba sāļi, Saakašvili apgalvoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir devis rīkojumu viņu cietumā nogalināt. 2023. gada februāra sākumā Gruzijas tiesa noraidīja Saakašvili aicinājumu viņu atbrīvot veselības apsvērumu dēļ.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ საქართველოს პრეზიდენტის ბრძანებულება საქართველოს მოქალაქეობის შეწყვეტის შესახებ Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Prezidenta dekrēts par pilsonības izbeigšanu, 04.12.2015
- ↑ Saakašvili atņemta Ukrainas pilsonība LETA, 2017-07-26
- ↑ Gruzijas bijušo prezidentu Mihailu Saakašvili patur cietumā lsm.lv 2023. gada 6. februārī
- ↑ Rīgā akcijā Saakašvili atbalstam pulcējušies ap 30 cilvēki lsm.lv 2023. gada 20. februārī
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Miheils Saakašvili.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)