Meistars Ekharts

Meistars Ekharts; Eckhart von Hochheim
Personīgā informācija
Dzimis	1260. gadā ; Gota, Tīringene Svētā Romas impērija
Miris	1327. gadā ; Aviņona
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija	Rietumu filozofija
Galvenās intereses	Viduslaiku filozofija, kristiešu misticisms, neoplatonisms
Ietekmējies no	Bībele, Pseidodionīsijs Areopagīts, Svētais Augustīns, Prokls, Alberts Lielais, Avicenna, Akvīnas Toms, Bonaventura, Johans Skots Erigena
Ietekmējis	Johans Taulers, Henrijs Suso, Kūzas Nikolajs, Martins Heidegers, Ekharts Tolle, Viligiss Jēgers
Valoda	latīņu, vācu

Meistars Ekharts (vācu: Eckhart von Hochhelm; dzimis 1260. gadā, miris 1327. gadā) bijis dominikāņu mūks, sludinātājs, filozofs un mistiķis.^[1]^[2]^[3]

Dzīve

Ekharts dzimis 1260. gadā Erfurtē un 15 gadu vecumā viņu uzņēma dominikāņu klosterī. Apsūdzēts ķecerībā, pirmo reizi no vietējās franciskāņu inkvizīcijas un viņam nācās pamest Vāciju. Vēlāk pāvests Jānis XXII Ekhartu tiesājis bet mūks nomiris pirms sprieduma. Saglabājušies prāvas materiāli.^[4]

Darbi un ietekme

Ekharts tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākiem kristiešu mistiķiem. Viņš uzsācis studijas Ķelnē un akadēmisks tituls (Magister in theologia) piešķirts Parīzē. Nodarbojies ar kristīgo metafiziku, kas skaidri novirzās no tā laika pieņemtā sholastikas kanona. Sludinājis vācu valodā. Vairāki sprediķa teksti saglabājušies un tiek uzskatīti par Ekharta nozīmīgākiem darbiem.^[5] Pastāv strīdīgi uzskati, ka Ekharts bijis Theologia Germanica^[6] autors.^[7]

Atsauces

↑ Introducing Meister Eckhart, Michael Demkovich, OP, ISBN 978-0-7648-1507-2
↑ * [1] Stenfordas Universitātes Filozofijas enciklopēdija (angliski)
↑ * [2] Arhivēts 2012. gada 18. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Misticisms (latviski)
↑ * M.H. Laurent, "Autour du procés de Maître Eckhart. Les documents des Archives Vaticanes", Divus Thomas (Piacenza) 39 (1936), pp. 331 – 48, 430 - 47. * Franz Pelster, S.J., ed., Articuli contra Fratrem Aychardum Alamannum, Vat. lat. 3899, f. 123r - 130v, in "Ein Gutachten aus dem Eckehart-Prozess in Avignon", Aus der Geistewelt des Mittelalters, Festgabe Martin Grabmann, Beiträge Supplement 3, Munster, 1935, pp. 1099–1124.
↑ Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1958 (Nachdruck 1986), ISBN 3-17-061210-7 (Predigten 1–24); Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1971 (Nachdruck 1988), ISBN 3-17-071183-0 (Predigten 25–59): Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1976 (Nachdruck 1999), ISBN 3-17-002740-9 (Predigten 60–86): Predigten. Hrsg. Georg Steer, 2003, ISBN 3-17-007593-4 (Predigten 87–105): Predigten. Hrsg. Georg Steer, 2003ff. (bisher erschienen: 1.–2. Lieferung, 2003: Predigten 106–110): Meister Eckharts Traktate. Hrsg. Josef Quint, 1963 (Nachdruck 1987), ISBN 3-17-071075-3. (Liber "Benedictus": I Daz buoch der götlîchen troestunge. II. Von dem edeln menschen. – Die rede der underscheidunge. – Von abegescheidenheit.)
↑ Theologia Germanica bijis anonīms nesankcionēts darbs, izplatīts laikā, kad divi pāvesti cīnījās par varu. Rakstīts, ka šis darbs ietekmējis Mārtiņu Luteru.
↑ http://m.ccel.org/ccel/anonymous/theologia.iii.html (angliski)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meistars Ekharts.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Ekharta prēmija Arhivēts 2012. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
Biogrāfija Arhivēts 2012. gada 27. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Eckhart Triebel: Meister Eckhart und seine Zeit (Meistars Ekharts un viņa laiks - vācu valoda)
Eckhart Triebel: Meister Eckhart Bibliographie seit 1995 (Meistars Ekharts bibliogrāfija kopš 1995. gada)

[1] Introducing Meister Eckhart, Michael Demkovich, OP, ISBN 978-0-7648-1507-2

[2] * [1] Stenfordas Universitātes Filozofijas enciklopēdija (angliski)

[3] * [2] Arhivēts 2012. gada 18. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Misticisms (latviski)

[4] * M.H. Laurent, "Autour du procés de Maître Eckhart. Les documents des Archives Vaticanes", Divus Thomas (Piacenza) 39 (1936), pp. 331 – 48, 430 - 47. * Franz Pelster, S.J., ed., Articuli contra Fratrem Aychardum Alamannum, Vat. lat. 3899, f. 123r - 130v, in "Ein Gutachten aus dem Eckehart-Prozess in Avignon", Aus der Geistewelt des Mittelalters, Festgabe Martin Grabmann, Beiträge Supplement 3, Munster, 1935, pp. 1099–1124.

[5] Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1958 (Nachdruck 1986), ISBN 3-17-061210-7 (Predigten 1–24); Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1971 (Nachdruck 1988), ISBN 3-17-071183-0 (Predigten 25–59): Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1976 (Nachdruck 1999), ISBN 3-17-002740-9 (Predigten 60–86): Predigten. Hrsg. Georg Steer, 2003, ISBN 3-17-007593-4 (Predigten 87–105): Predigten. Hrsg. Georg Steer, 2003ff. (bisher erschienen: 1.–2. Lieferung, 2003: Predigten 106–110): Meister Eckharts Traktate. Hrsg. Josef Quint, 1963 (Nachdruck 1987), ISBN 3-17-071075-3. (Liber "Benedictus": I Daz buoch der götlîchen troestunge. II. Von dem edeln menschen. – Die rede der underscheidunge. – Von abegescheidenheit.)

[6] Theologia Germanica bijis anonīms nesankcionēts darbs, izplatīts laikā, kad divi pāvesti cīnījās par varu. Rakstīts, ka šis darbs ietekmējis Mārtiņu Luteru.

[7] ttp://m.ccel.org/ccel/anonymous/theologia.iii.html (angliski)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]