Johans Skots Erigena (latīņu: Iohannes Scotus Eriugena; dzimis ap 815. gadu, miris ap 877. gadu) bija agro viduslaiku īru teologs, neoplatoniķu filozofs, tulkotājs un dzejnieks. Viens no redzamākajiem Karolingu renesanses darboņiem. Viens no filozofiem, kurš integrēja grieķu un neoplatoniķu filozofiju kristīgajā filozofijā. Dažkārt tiek uzskatīts par pirmo sholastiķi.
|
|
| Vispārīgā informācija
|
| Skola, tradīcija
|
neoplatonisms
|
| Galvenās intereses
|
brīvā griba, loģika, metafizika
|
| Ietekmējies no
|
Platons, Svētais Augustīns, Kapadokijas tēvi, Pseidodionīsijs Areopagīts, Maksims Apliecinātājs, Boēcijs
|
| Ietekmējis
|
Tūras Berengars, Šartras skola, Hildegarde no Bingenas, Lilles Alans, Pēteris Damiāns, Akvīnas Toms, Kūzas Nikolajs, Hēgelis
|
| Nozīmīgi darbi
|
De predestinatione (851), De divisione naturae (862–866)
|
|
No apmēram 845. gada Erigena uzturējās Kārļa II Plikgalvja galmā. Tulkoja grieķu filozofu darbus latīniski. Lai arī galvenais Erigenas darbs De divisione naturae ietekmēja turpmākos kristiešu domātājus, tālaika baznīca to nosodīja. Pēc leģendas miris, kad viņa skolnieki to nodūruši ar rakstāmspalvām.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johans Skots Erigena.
