Atvērt galveno izvēlni

Metafizika

filozofijas nozare, kas pievēršas "esamībai", "zināšanai" un vispār pirmpamatiem un interesējas par realitātes dziļāko būtību
Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā

Metafizika (grieķu: μετά, metά un φύσις, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija (latīņu: philosophia prima, sengrieķu: φιλοσοφία πρώτη) ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem. Tiek izteiktas atziņas, ka neizriet no zinātniskiem faktiem. Tā ir pretēja domāšanas metode dialektikai. Pastāv uzskats, ka drošas zināšanas par metafizikas jautājumiem nav iespējamas.

Metafizikā tiek meklētas atbildes uz jautājumiem pēc esošā sākotnējiem pamatiem un cēloņiem. Par esamību pašu atbildes meklē ontoloģijā, par dievišķā esamību — filozofiskajā teoloģijā, par dvēseli tiek apcerēts psiholoģijā un par visa esošā sakarību kopumā pēta kosmoloģijā. Metafizikā nodarbojas ar tādiem jautājumiem, kā "kāpēc pasaule vispār pastāv?", "vai ir dievs?", "kāda ir cilvēka būtība?", "vai cilvēkam ir dvēsele?", "vai cilvēkam ir gribas brīvība?" un tamlīdzīgi.

EtimoloģijaLabot

Vārds "metafizika" radās nejauši. Kad Aristoteļa skolnieki kārtoja viņa sacerējumus, 14 grāmatas ar apcerējumiem par pirmcēloni, kas pēc Aristoteļa nāves palika neapstrādāti, tika novietoti aiz traktātiem par fiziku un tika apzīmēti kā “nākamie aiz fizikas”; Damaskas Nikolajs (peripatētiķis, 1. gadsimts m. ē.) viņu citē, minot šo nosaukumu. Pats Aristotelis to sauca par pirmo filozofiju jeb pirmfilozofiju (Metaph. 1026a 30—31). Vārds "metafizika", kas pārnestā nozīmē apzīmē pašu “pirmfilozofijas” saturu (pēc Aristoteļa), norāda uz tā izzināšanu, kas atrodas ārpus fizisko parādību robežām. Sākotnēji "meta ta physika" no grieķu valodas tulkojumā nozīmē "aiz fizikas" jeb "aiz dabas jomas", jo Aristotelis savā darbā runāja par lietām, kas nav tveramas ar maņām.

Metafizikas virzieni jeb pasaules uzskatiLabot

Metafizikas virzieni ir cieši saistīti ar dažādiem zinātnes virzieniem, it īpaši, ar dabaszinātnēm.

MateriālismsLabot

Pamatraksts: materiālisms

Materiālismā galvenā ir matērija, savukārt apziņa tiek uzskatīta par sekundāru. Sengrieķu filozofs Dēmokrits apgalvoja, ka matērija ir vienīgā realitāte, un no tā laika līdz mūsdienām ir daudzi šīs domas atbalstītāju. Savā ziņā materiālisms noliedz apziņas eksistenci jebkurās tās izpausmēs, uztveri uzskata par vienkāršu ķermeņa reakciju uz fizisku stimulu, emocijas saista ar iekšējo orgānu samazināšanos, domāšana ir pārvērtības smadzeņu audos vai (saskaņā ar vienu no biheiviorisma versijām) saistīta ar runas aparāta funkciju. Materiālisma galējās formas nav guvušas plašu izplatību metafiziķu vidū.

IdeālismsLabot

Pamatraksts: ideālisms

RealitāteLabot

Pamatraksts: īstenība

DievsLabot

Pamatraksts: Dievs

Izteikums "Dievs ir" ir tieši tikpat metafizisks, kā izteikums, ka "Dieva nav". Tas pats attiecināms uz izteikumu: "jautājumam, vai Dievs ir vai Dieva nav, nav jēgas." Jautājumi par dievišķā esamību sīkāk un detalizētāk tiek skatīti filozofiskajā teoloģijā.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot