Mehmeds VI

Mehmeds VI (osmaņu turku: محمد السادس), arī Mehmeds Vahdettins vai Mehmeds Vahideddins, (1861. gada 14. janvāris — 1926. gada 16. maijs), bija Osmaņu impērijas 36. sultāns (1918—1922) un Islāma 100. kalifs. Par sultānu kļuva pēc sultāna Abdulaziza dēla Jusufa Izzetina pašnāvības 1916. gadā.

Mehmeds VI
Padišahs un visu ticīgo Kalifs
Valdīšana	1918. gada 3. jūlijs — 1922. gada 17. novembris
Investitūra	1918. gada 3. jūlijs
Priekštecis	Mehmeds V
Troņmantnieks	Abdulmedžids II
Pēctecis	pēdējais valdnieks; pēc viņa valsts augstākā amatpersona bija Turcijas prezidents Mustafa Kemals Ataturks
Pilns vārds	محمد السادس Mehmeds Vahideddins
Tituli	Sultāns Hans Padišahs Abu Zemju un Abu Jūru Hākans Osmaņu nama valdnieks Sultānu Sultāns Hanu Hans Visu ticīgo Kalifs un Visuma Kunga pravieša pēctecis Imperators
Dzimš. datums	1861. gada 14. janvārī
	Konstantinopole, Osmaņu impērija
Miršanas dat.	1926. gada 16. maijā (65 gadu vecumā)
	Sanremo, Itālija
Apglabāts (-a)	Damaska, Sīrija
Dinastija	Osmaņu dinastija Osmaņu kalifāts
Tēvs	Abdulmedžids I
Māte	Gulustu Kadina Efendi

Osmaņu impērijai Pirmais pasaules karš bija graujošs, jo kara laikā Bagdādi un Jeruzalemi bija okupējusi Lielbritānija un Eiropas valstis bija sagrābušas savā varā impērijas lielāko daļu. 1920. gada aprīlī Sanremo konferencē nolēma Francijai piešķirt mandātu pār Sīriju un Lielbritānijai pār Palestīnu un Mezopotāmiju. 1920. gada augustā Mehmeda VI pārstāvji parakstīja Sevras līgumu, ar kuru atzina šos mandātus, atcēla Osmaņu impērijas pārvaldi Anatolijā un Izmirā, samazināja Turcijas teritoriju un noteica Hedžazas reģionu par neatkarīgu valsti.

Ar šādu sultāna piekāpšanos neizdevīgajiem nosacījumiem pilnībā bija neapmierināti turku nacionālisti. 1920. gada 23. aprīlī Ankarā Mustafa Kemala pašā vadībā tika izveidota Lielā Turcijas nacionālā asambleja. Tika atcelta sultāna Mehmeda VI valdība un sastādīta pagaidu konstitūcija.

Nacionālisti panāca, ka 1922. gada 1. novembrī tiek pilnībā atcelts sultanāts un 17. novembrī ar britu karakuģi „Malaya” Mehmeds VI pameta Stambulu. Spiests atrasties trimdā, Mehmeds VI apmetās uz dzīvi Maltā un vēlāk pārcēlās uz Itālijas Rivjēru.

Mehmeds VI mira 1926. gada 16. maijā Itālijā, Sanremo un viņu apbedīja Sultāna Selima I mošejā Damaskā. 1922. gada 19. novembrī viņa pirmo brālēnu un troņmantnieku Abdilmedžidu efendi ievēlēja par kalifu. Līdz ar to viņš bija kļuvis par jauno dinastijas galvu kā Abdilmedžids II, bet 1924. gadā kalifātu likvidēja.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mehmeds VI.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)