Abdulazizs

Abdulazizs (osmaņu turku: عبد العزيز, turku: Abdülâziz [abdyl a:ziz], dzimis 1830. gada 9. februārī, miris 1876. gada 4. jūnijā) bija Osmaņu impērijas 32. sultāns (1861. gada 25. jūnijs — 1876. gada 30. maijs), sultāna Mahmuda II dēls. Troni ieņēma pēc sava brāļa Abdulmedžida I.

Abdulazizs
Padišahs un visu ticīgo Kalifs
Valdīšana	1861. gada 25. jūnijs — 1876. gada 30. maijs
Investitūra	1861. gada 25. jūnijs
Priekštecis	Abdulmedžids I
Pēctecis	Murads V
Pilns vārds	عبد العزيز [abdal alaziz] Abdals al Azizs
Tituli	Sultāns Hans Padišahs Abu Zemju un Abu Jūru Hākans Osmaņu nama valdnieks Sultānu Sultāns Hanu Hans Visu ticīgo Kalifs un Visuma Kunga pravieša pēctecis Imperators
Dzimš. datums	1830. gada 9. februāris
	Konstantinopole
Miršanas dat.	1876. gada 4. jūnijs
	Konstantinopole
Apglabāts (-a)	Konstantinopole
Atvases	dēli: Jusufs Izzeddins Mahmuds Dželaleddins Abdulmedžids II Ševkets Sejfeddins meitas: Saliha Nazime Esma Emine Munire
Dinastija	Osmaņu dinastija Osmaņu kalifāts
Tēvs	Mahmuds II
Māte	Pertevinjala Māte Sultāne

Neskatoties uz to, ka Abdulazizs bija guvis tikai Osmaņu izglītību, viņš bija ļoti ieinteresēts rietumu materiālās izaugsmes apbrīnotājs. Viņš, tāpat kā pārējie Osmaņu nama locekļi, bija dzejnieks un klasiskās mūzikas komponists. Daļa no viņa kompozīcijām ievietotas Londonas Osmaņu galma mūzikas akadēmijas krājumā „Eiropas mūzika Osmaņu galmā”.

No 1861. līdz 1871. gadam turpinājās viņa brāļa valdīšanas laikā aizsāktās Tanzimata reformas un tās vadīja viņa ministri Fuats pašā un Ali pašā. 1864. gadā tika izveidoti jauni administratīvie iedalījumi — vijaleti un 1868. gadā tika izveidota Valsts padome. Pēc Francijas iekārtas parauga tika reorganizēta izglītības sistēma un 1861. gadā jaunā iekārtā turpināja darbu Konstantinopoles (tag. Stambula) universitāte. Abdulazizs rūpējās par labām attiecībām gan ar Franciju, gan Lielbritāniju un 1867. gadā bija pirmais Osmaņu sultāns, kas apmeklējis Eiropu. Šajā ceļojumā viņš apmeklēja Angliju, kur viņam karaliene Viktorija piešķīra Gārtera ordeņa bruņinieka pakāpi un viņam par godu tika sarīkota Karaliskās kara flotes parāde, kuru vēroja arī Ēģiptes kedive Ismails. Sultāns ceļoja ar privāto dzelzceļa vagonu, kurš tagad atrodas Stambulā, Rahmi M. Koča muzejā. 1869. gadā viņu Konstantinopolē apmeklēja Francijas imperatore Eižēnija un citi monarhi, kas devās ceļā uz Suecas kanāla atklāšanu. Stambulu divas reizes apmeklēja arī britu troņmantnieks, vēlākais Lielbritānijas karalis Edvards VII.

1871. gadā abi ministri — Ali pašā un Fuats pašā — bija miruši un Franciju, kas bija viņam paraugs rietumu kultūrai, bija iekarojusi Vācija. Draudzības meklējumos viņš vērsās pie Krievijas, jo Balkānos nerimās nemieri. Kad, 1876. gadā, sacelšanās vilnis no Bosnijas un Hercegovinas bija pārsviedies uz Bulgāriju, sāka nostiprināties uzskats, ka Krievija kūda un mudina nemierniekus gāzt pastāvošo valsts iekārtu. 1873. gada neraža, pieaugošie valsts parādi, milzīgie tēriņi kara flotei un arvien jaunu piļu celšana izraisīja neapmierinātību iedzīvotāju vidū. Šādu apstākļu iespaidoti, ministri nolēma gāzt Abdulazizu no troņa un pēc gāšanas viņš mira. Tiek uzskatīts, ka nāves cēlonis bija pašnāvība.

Lielākais Abdulaziza panākums bija Osmaņu kara flotes modernizācija. 1875. gadā Osmaņu impērijas flotei bija 21 kaujas kuģi un 173 citi kara kuģi un flote līdz ar to bija trešā lielākā flote pasaulē pēc Lielbritānijas un Francijas flotes.

Abdulazizs arī izveidoja pirmo Osmaņu dzelzceļa sistēmu un Stambulā tika uzbūvēta slavenā Sirkedži dzelzceļa stacija, kas bija „Orient Express” galapunkts.

Londonas, Parīzes un Vīnes ietekmē viņš nodibināja Stambulas arheoloģijas muzeju.

Abdulazizam bija desmit bērni:

1. princis Jusufs Izzeddins (1857—1916);
2. princese Saliha, Kurta Ismaila pašā sieva (1862—1941);
3. princis šehzade efendi Mahmuds Dželaleddins (1862—1888);
4. princese Nazime, Halita pašā sieva (1866—1947);
5. princis Abdulmedžids II (1868—1944);
6. princis Ševkets (1872—1899);
7. princese sultāne Esma (1873—1899);
8. princis Sejfeddins (1874—1927);
9. princese Emine, Mehmeta beja sieva (1874—1920);
10. princese sultāne Munire (1877—1877).

Skatīt arī

• Adiles sultānas pils

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abdulazizs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)