Mehmeds V (turku valodā: Mehmed V Reşad vai Reşat Mehmet) (1844. gada 2. novembris — 1918. gada 3. jūlijs), Osmaņu impērijas 35. sultāns un sultāna Abdulmedžida I dēls. Mehmeds V 30 gadus tika turēts slēgtajā Osmaņu pils harēmā tāpat kā visi viņa priekšgājēji. Deviņus gadus no šī perioda viņš bija pilnīgi viens un pa šo laiku nodarbojās ar senās persiešu dzejas studēšanu un kļuva par atzītu dzejnieku.

Mehmeds V
Padišahs un visu ticīgo Kalifs
Valdīšana 1909. gada 27. aprīlis
1918. gada 3. jūlijs
Investitūra 1909. gada 27. aprīlis
Priekštecis Abdulhamids II
Pēctecis Mehmeds VI
Pilns vārds Sultāns Rešats Mehmets V
Tituli Sultāns Hans
Padišahs
Abu Zemju un Abu Jūru Hākans
Osmaņu nama valdnieks
Sultānu Sultāns
Hanu Hans
Visu ticīgo Kalifs un Visuma Kunga pravieša pēctecis
Imperators
Dzimš. datums 1844. gada 2. novembris
Konstantinopole
Miršanas dat. 1918. gada 3. jūlijs
Konstantinopole
Apglabāts (-a) Konstantinopole
Atvases Mehmets Nedžmettins
Mehmets Zijaettins
Ēmers Hilmi
Dinastija Osmaņu dinastija
Osmaņu kalifāts
Himna Rešadije, autors: Italo Selveli
Tēvs Abdulmedžids I
Māte Guldžemala Kadina efendi
Pirmā pasaules kara Centrālo lielvalstu valdnieki: Vācijas Vilhelms II, Osmaņu impērijas Mehmeds V un Austroungārijas Francis Jozefs.

Valdīt viņš sāka 1909. gada 27. aprīlī bez reālas varas. Faktiski visus lēmumus pieņēma vairāki Osmaņu valdības locekļi un Pirmā pasaules kara laikā tie bija „Trīs pašā”: Envers pašā, Mehmeds Talats pašā un Ahmeds Džemals pašā.

Politiski ievērojams Mehmeds V bija tikai ar vienu savu lēmumu, kad 1914. gada novembrī viņš oficiāli pasludināja džihādu pret sabiedrotajiem. Tā bija pēdējā reize vēsturē, kad oficiāli pasludināts džihāds, jo 1924. gadā kalifāts tika likvidēts. Džihāda pasludināšanai nebija ievērojamu seku, neskatoties uz to, ka Osmaņu impērijā dzīvoja liela daļa musulmaņu. Turklāt, arābi 1916. gadā apvienojās ar britu spēkiem pret Osmaņu impērijas varu, sarīkojot Arābu apvērsumu.

1917. gada 15. oktobrī Mehmeds V Stambulā uzņēma savu sabiedroto Vācijas ķeizaru Vilhelmu II.

1918. gada 3. jūlijā 73 gadu vecumā Mehmeds V mira un viņa kaps atrodas vēsturiskajā Ejipas rajonā Stambulā. Savu dzīvi viņš bija pavadījis pārsvarā visu laiku Dolmabahčes pilī un Jildizas (Zvaigznes) pilī Stambulā. Mehmedam V bija divi dēli: princis Mehmeds Zijaeddins (1873—1938) un princis Ēmers Hilmi (1888—1935), bet vienīgā meita princese Refia mira vēl zīdaiņa vecumā. Viņa dēls Mehmeds Nedžmeddins (1878-1913) bija Karsas gruzīnietes Dīrridemas dēls, bet Dīrridema šķīrās no sultāna 1887. gadā un otrās sievas vietā nokļuva konkubīne Mihrengiza.

Mehmedam Nedžmedina vienīgais dēls princis Mehmeds Šabans efendi (1909-1982), kura māte bija gruzīniete Nihala Nura, pameta Turciju 1924. gadā un pārcēlās uz dzīvi Bulgārijā. 1966. gadā viņš pārcēlās uz Vāciju, bet 1980. gadā ar savu ģimeni atgriezās Turcijā un apmetās uz dzīvi Trāķijā. Viņš apprecēja Nemzadi Hatidži sultāni, Abdulaziza mazmazmeitu un Šabana jaunākais dēls Sebahattins (1946-1998) visu savu dzīvi pavadīja Vācijā. Viņš atstājis tikai vienu pēcteci - princis Timurs Džans (1978).

Šis Osmaņu dinastijas atzars atteicās no jebkādām pretenzijām pret Turcijas valsti un tādēļ visiem šīs ģimenes locekļiem atļauts atgriezties valstī.

Mehmeda V sievas:

  1. Galvenā kundze Kīmīresa: pirmā sieva un prinča Mehmeda Zijaeddina māte;
  2. Kundze Dīrridema: otrā sieva un prinča Mehmeda Nedžmeddina māte;
  3. Mihrengiza: otrā sieva - prinča Ēmera Hilmi un princeses Refias māte;
  4. Nazpervera: trešā sieva - bez bērniem;
  5. Dilfiriba: ceturtā sieva - bez bērniem.