Mazais alks
Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.[1] Tā ir vienīgā suga mazo alku ģintī (Alle). Mazais alks sastopams Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Ziemeļu Ledus okeānā, kā arī Klusā okeāna malas jūrā — Beringa jūrā.[2] Lielāko daļu savas dzīves mazais alks pavada jūrā, uz sauszemes iznākot tikai ligzdošanas laikā. Salīdzinot ar pārējām alku populācijām, tā ir visbiežāk sastopamā Atlantijas okeāna alku suga.[3]
| Mazais alks Alle alle (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Kaijveidīgie (Lari) |
| Dzimta | Alku dzimta (Alcidae) |
| Apakšdzimta | Alku apakšdzimta (Alcinae) |
| Ģints | Mazie alki (Alle) |
| Suga | Mazais alks (Alle alle) |
| Izplatība | |
 sastopams visu gadu
sastopams ligzdošanas sezonā
sastopams ziemas sezonā
| |
 Mazais alks Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Mazais alks mājo Atlantijas okeāna un Ziemeļu Ledus okeāna arktiskajos apgabalos. Tas ligzdo Beringa jūras salās, Ziemeļamerikas ziemeļos, Bafina salā. Lielākās ligzdošanas kolonijas sastopamas Grenlandē, tās var atrasties pat iekšzemē, 30 km attālumā no krasta.[4] Nedaudz mazākā skaitā tās novērojamas Islandē un Špicbergenā, Jana Majena salā, Franča Jozefa Zemē, Novaja Zemļas un Severnaja Zemļas salās.[2][3] Mazais alks reizēm veic garus migrācijas ceļojumus.
Ziemo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, kā arī neaizsalstošajā Barenca jūras daļā, Eiropas rietumu krastā sasniedzot Lielbritāniju, bet Ziemeļamerikā ASV ziemeļaustrumus. Reizēm aizklejo līdz Francijas un Spānijas rietumu krastam, sasniedzot pat Gibraltāru un Maltu. Toties Ziemeļamerikā aizklejo līdz Kubai.[2]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā mazajam alkam līdz šim zināms tikai viens sens novērojums, kā arī jūras krastā ir atrastas beigta putna atliekas 2011. gada decembrī.[3]
Izskats
labot šo sadaļuMazais alks ir neliels jūras putns un ir viens no mazākajiem alku dzimtā, apmēram strazda lielumā.[5] Tā ķermeņa garums ir 17—19 cm, spārnu izplētums 40—48 cm, svars 140—192 g.[4][5] Abi dzimumi izskatās vienādi, tikai tēviņi ir nedaudz lielāki. No abām pasugām nominālpasuga ir nedaudz sīkāka ar īsākiem spārniem un mazāku knābi.[4]
Mazā alka ķermenis ir kompakts, spēcīgs, ar īsu kaklu, piemērots aukstam ūdenim — ar nelielu kopējo virsmu un tauku kārtiņu, kas silda ķermeni aukstumā. Arī kauli ir spēcīgi, piemēroti lielam zemūdens spiedienam.[6] Peldot ūdenī, tas izskatās gandrīz bez kakla.[4] Konusveidīgais, samērā masīvais, melnais knābis atgādina zvirbuļa knābi.[5] Līdzīgi kā citiem alkiem, arī mazajam alkam spārni ir mazi, aste noapaļota un īsa. Tā kā kājas anatomiski atrodas izteikti ķermeņa aizmugurē, tad, atrodoties uz zemes, putns stāv un iet vertikāli, atgādinot pingvīnu.[5] Mazajam alkam, vienīgajam no visiem alkiem, ir rīkles maisi, kuros tas pārnes mazuļiem barību no jūras.[5]
Ūdensizturīgais apspalvojums ir melnbalts: galva, kakls, mugura un spārni (arī no apakšas[4]) ir melni, bet ķermeņa apakšpuse balta, kā arī virs acs ir neliela, balta lokveida līnija, sekundāro lidspalvu gali ir balti un uz spārniem ir nelielas, baltas svītras. Īsās kājas un pleznotās pēdas melnas. Ziemā apspalvojums ir mazāk košs, vaigi un kakls kļūst balti. Jaunie putni ir līdzīgi pieaugušajiem ziemas sezonā, bet ir brūnāki, kā arī baltā lokveida līnija virs acs mazāk izteikta.[4][5][6]
Uzvedība
labot šo sadaļu_24.jpg)
Ārpus ligzdošanas sezonas mazie alki pulcējas lielos baros un dodas atklātā jūrā, galvenokārt uzturoties aukstos ūdeņos, kuros novērojams pakledus. Dažās ziemās alki migrē dienvidu virzienā, un pēc spēcīgām vētrām tos reizēm var novērot iekšzemē, kur tos aiznešuši stiprie vēji.[4]
Mazais alks uz sauszemes, salīdzinot ar citiem alkiem, pārvietojas samērā veikli, ar nelieliem lēcieniem.[4] Putns ir izcils peldētājs un nirējs. Ļoti bieži, atpūšoties uz ūdens virsmas, mazais alks peld ar iemērktu knābi ūdenī.[4] Lidojumā spārni kustās ļoti ātri,[5] kā arī zem ūdens tie kustās, it kā putns lidotu. Atšķirībā no citiem alkiem, mazais alks spēj pacelties spārnos, neieskrienoties pa ūdens virsmu. Iesākoties rudens vētru sezonai, mazais alks ir kļuvis apaļīgs un resns, nodrošinājies ar barības rezervēm dienām, kad jūrā neko nevar noķert.[4]
Barība
labot šo sadaļuMazais alks barojas, ienirstot zem ūdens, ķerot zooplanktonu, nelielus vēžveidīgos, zivtiņas un citus jūras dzīvniekus.[4] Mazais alks ienirst līdz 35 m dziļumam, pēc tam, kā pludiņš paceļoties augšup zigzag veidā, tas ķer savu medījumu. Šādā veidā nelielais medījums ir labi saskatāms pret gaišo ūdens virsmu. Mazais alks ļoti bieži barojas naktī, kad putna iecienītais medījums paceļas ūdens augšējos slāņos.[5] Ligzdošanas laikā mazais alks barojas 10—100 km attālumā no krasta.[5]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Mazie alki veido monogāmus pārus uz vairākām sezonām, pāriem atjaunojot attiecības atgriežoties ligzdošanas kolonijā.[6] Ligzdo klinšainos un stāvos krastos, veidojot lielas, blīvas kolonijas, kurās ir 1000 līdz vairāki miljoni īpatņu.[6] Sezona sākas laikā no februāra līdz maija sākumam, atkarībā no tā, cik agri ziemeļos atnāk pavasaris.[4]
Mazajiem alkiem ir raksturīgi īsi pirms ligzdošanas kolonijas izveidošanas sapulcēties milzīgā barā jūrā, krasta tuvumā. Pēc tam viss bars paceļas spārnos un, skaļi klaigājot un metot plašus lokus ap ligzdošanai paredzēto krastu, katrs tēviņš izvēlas ligzdošanas vietu. Konkurence par labākajām ligzdošanas vietām ir ļoti liela, un starp putniem izceļas nopietni ķīviņi jau gaisā, dominantajiem putniem padzenot vājākos īpatņus. Līdzko ligzdošanas vieta ir ieņemta, tā tēviņš to atzīmē ar vertikālu stāju, galvu paceļot augšup ar knābi pret debesīm, kā arī bezbailīgi aizsargā no citiem tēviņiem. Tikai pēc tam ierodas mātītes. Ligzda ir vienkārša bedrīte akmentiņos vai iedobe klints virsmā, aizsargātākā vietā starp klintīm un lielākiem akmeņiem.[4][5]
Dējumā ir viena ola, kas tik mazam putnam ir ļoti liela, apmēram 4—5 cm un sver 30 g.[6] Inkubācijas periods ilgst apmēram 29 dienas. Perē un par mazuli rūpējas abi vecāki. Perēšanas laikā partneri viens otru nomaina četras reizes dienā. Pēc izšķilšanās mazuli sedz brūni melnas dūnas ar gaišākām dūnām uz vēdera. Vecāki mazuli pirmās 2—4 dienas papildus silda. Sasniedzot 18 dienu vecumu, mazulis sāk staigāt ap ligzdas vietu. Jaunajiem putniem apspalvojums izaug 26—30 dienu vecumā. Šajā laikā tie kļūst pilnībā patstāvīgi. Jaunie putni dodas jūrā gan vieni paši bez vecākiem, gan arī ar vecākiem, gan veidojot bariņu no vairākiem jaunajiem putniem.[4][5][6]
Sistemātika
labot šo sadaļuMazajam alkam ir 2 pasugas:[1][3]
- Alle alle alle — nominālpasuga, sastopama no Bafina salas līdz Novaja Zemļas salām;
- Alle alle polaris — sastopama Franča Jozefa Zemē un Sentlorensa salā pie Aļaskas krastiem, iespējams, arī posmā starp Novaja Zemļas salām un Beringa jūru.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «IOC World Birds List: Alle alle». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. maijā. Skatīts: 2016. gada 5. martā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 IUCN: Alle alle
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Ornitofaunistika: Mazais alks Alle alle». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. martā. Skatīts: 2016. gada 5. martā.
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 4,12 4,13 «Oiseaux-birds: Little Auk or Dovekie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. augustā. Skatīts: 2016. gada 6. martā.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 «ARKive: Little auk (Alle alle)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. janvārī. Skatīts: 2016. gada 6. martā.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 ADW: Alle alle