Franča Jozefa Zeme (krievu: Земля Франца-Иосифа) ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā ziemeļos no Novaja Zemļas, un austrumos no Svalbāras. Arhipelāgs pieder Krievijas Federācijai un ir iekļauts Arhangeļskas apgabalā. Franča Jozefa Zeme sastāv no 192 ar ledu klātām salām, kuru kopējā platība ir 16 134 km2. Arhipelāgā nav pastāvīgo iedzīvotāju.[1]

Franča Jozefa Zeme
krievu: Земля Франца-Иосифа
Franča Jozefa Zeme
Franča Jozefa Zemes karte
Franča Jozefa Zeme (Arhangeļskas apgabals)
Franča Jozefa Zeme
Franča Jozefa Zeme
Franča Jozefa Zeme (Krievija)
Franča Jozefa Zeme
Franča Jozefa Zeme
Ģeogrāfija
Izvietojums Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas 80°34″N 54°47″E / 80.00944°N 54.01306°E / 80.00944; 54.01306Koordinātas: 80°34″N 54°47″E / 80.00944°N 54.01306°E / 80.00944; 54.01306
Salu skaits 192
Galvenās salas 10
Platība 16 134 km²
Augstākais kalns Forbsa ledājs
620 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Arhangeļskas apgabals
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Franča Jozefa Zeme Vikikrātuvē

Salās darbojas divas polārstacijas: Observatorija Krenkeļa Heisa salā un Nagurska Aleksandras Zemē, kā arī robežsardzes daļa un lidlauks. Ar kuģiem uz arhipelāgu iespējams aizkļūt tikai dažās vasaras nedēļās un salu apmeklēšanai nepieciešama speciāla atļauja.

Franča Jozefa Zeme atrodas starp 80,0° un 81,9° ziemeļu paralēlēm un tā ir vistālāk uz ziemeļiem izvietojusies salu grupa Eirāzijā. Tās galējais ziemeļu punkts ir Fligeli rags Rūdolfa salā. Arhipelāgs atrodas tikai 900—1110 km no Ziemeļpola un tā ziemeļu salas ir tuvāk ziemeļpolam kā jebkura cita zeme, izņemot Elsmīru un Grenlandi.

Lielākās salas
Sala Platība Augstums
Georga Zeme 2820,8 416
Vilčeka Zeme 2203,3 606
Greiema Bella sala 1556,6 509
Aleksandras Zeme 1095,3 382
Hola sala 1049,4 502
Solsberija sala 960,0 482
Maklintoka sala 611,5 521
Džeksona sala 521,4 481
Laronsjēra sala 478,3 431
Hukera sala 459,8 576
Cīglera ala 448,0 554
Čempa sala 374,3 507
Luidži sala 370,6 468
Salma sala 344,0 343
Karla Aleksandra sala 329,2 365
Rūdolfa sala 295,5 461
Evas-Livas sala 288,0 381
Nortbruka sala 254,0 344
Vīnerneištates sala 237,0 620
Brusa sala 190,8 301
Nansena sala 164,1 372
Paijera sala 160,0 284
Rainera sala 139,8 284
Heisa sala 132,2 242
Grīlija sala 127,2 447
Artura sala 111,2 275
pārējās salas 333,1  
Franča Jozefa Zeme 16090,0 620

Arhipelāgs nosacīti dalās trīs salu grupās:

Iespējams, šo arhipelāgu pirmie sasniedza norvēģu roņu mednieki 1865. gadā ar šoneri Spidsbergen. Viņi devās uz austrumiem no Svalbāras, līdz sasniedza jaunu zemi, minētu kā Ziemeļaustrumu Špicbergenu. Nav zināms, vai viņi izkāpa krastā.

Oficiāli šīs salas atklāja Austroungārijas polārā ekspedīcija, kas notika 1873. gadā, un ko vadīja Jūliuss fon Pajers un Kārlis Veiprehts (Karl Weyprecht). Viņi nosauca arhipelāgu par godu Austroungārijas imperatoram Francim Jozefam I. Tā kā ekspedīcija bija privāta, šīs salas nekļuva par Austroungārijas īpašumu.

1926. gadā Franča Jozefa Zeme nokļuva Padomju Savienības, pēc 1991. gada Krievijas Federācijas īpašumā.

  1. «Franz-Joseph-Land: Die Inseln». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembrī. Skatīts: 2019. gada 27. decembrī. Arhivēts 2019. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

labot šo sadaļu