Maldināšana: Latvijas gadījums

Jukas Rislaki grāmata

„Maldināšana: Latvijas gadījums” (somu: Tapaus Latvia. Pieni kansakunta disinformaatiokampanjan kohteena) ir Jumavas 2008. gadā izdota somu žurnālista un rakstnieka Jukas Rislaki grāmata par Latvijas vēsturi. Tajā Rislaki iztirzā dažādus Rietumu un Krievijas plašsaziņas līdzekļos izplatītus apgalvojumus par Latviju, nepatiesības cenzdamies atspēkot ar oriģinālavotiem un saviem novērojumiem.[2]

Maldināšana: Latvijas gadījums
Maldināšana. Latvijas gadījums.jpg
Grāmatas vāks latviešu valodā (Benitas Plezeres zīmējums)
Autors Juka Rislaki
Oriģinālais nosaukums Tapaus Latvia. Pieni kansakunta disinformaatiokampanjan kohteena
Valsts Somija, Latvija
Valoda somu, angļu, latviešu un krievu valoda
Izdevējs Vastapaino (somu valodā),
Rodopi (angļu valodā),
Jumava (latviešu un krievu valodā)
Izdota 2007[1]
Izdota latviski 2008[2]
Tulkotājs Didzis Meļķis (latviešu valodā)[2],
Ričards Impola (angļu valodā),
Genādijs Muravins (krievu valodā)
Lappuses 286
ISBN 978-9984-38-545-7

VēstureLabot

2005. gadā Okupācijas muzeja biedru pilnsapulcē Pauls Lazda pauda vajadzību pēc šādas grāmatas, kuras autoram vēlams būtu jābūt nelatvietim un izdevums angļu valodā būtu jāizdod kādai plaši pazīstamai ārzemju izdevniecībai. Rakstīt šādu grāmatu tieši Rislaki iedrošināja Kanādas latvietis Andris Priedītis, kurš sniedza arī vienu no lielākajiem finansiālajiem atbalstiem tās izdošanai un panāca, ka grāmatu angļu valodā izdeva Nīderlandes apgāda Rodopi filiālē ASV.[3]

2007. gadā Somijas izdevniecība Vastapaino laida klajā grāmatas oriģinālversiju somu valodā ar nosaukumu Tapaus Latvia. Pieni kansakunta disinformaatiokampanjan kohteena ('Latvijas gadījums. Maza tauta kā dezinformācijas kampaņas objekts')[1], bet 2008. gadā tā izdota angliski ar nosaukumu The Case for Latvia: Disinformation Campaigns Against a Small Nation.[4]

Pretēji sākotnējam nodomam iegādāties vismaz 1000 grāmatas eksemplāru angļu valodā nevienu grāmatu tā arī neiegādājās Latvijas Saeima. Nevienu eksemplāru nenopirka arī Latvijas Ārlietu ministrija. Ruslakiprāt, iespējams grāmatas pēdējās nodaļas dēļ, kurā rakstīts par Latvijas politiku.[5]

SatursLabot

Grāmatā vētīti 14 pasaulē par Latviju izplatīti apgalvojumi, no kuriem katram veltīta sava nodaļa[6]:

  • Vai minoritātes, sevišķi krievi, Latvijā tiek diskriminētas? Vai viņiem ir grūti kļūt par pilsoņiem? Vai viņiem ir politiskās tiesības?
  • Vai krieviem ir liegts lietot savu valodu Latvijas sabiedrībā un skolās?
  • Vai Baltijas zemes bija mazas, neattīstītas provinces Eiropas attālā nostūrī, kur vācieši, zviedri, poļi un krievi ieviesa reliģiju, kultūru un labklājību un kur nepastāvēja priekšnoteikumi neatkarībai?
  • Vai latviešu „sarkanie” palīdzēja Ļeņinam sagrābt varu Krievijā? Vai viņi palīdzēja nogalināt cara ģimeni?
  • Vai Latvijai brīvība tika iedota kā dāvana? Vai neatkarības cīņas ir pārspīlēts mīts? Vai tā bija virkne nelielu sadursmju, kurās latvieši spēja uzvarēt ar ārzemju atbalstu?
  • Kāpēc latvieši nepretojās, kad padomju karaspēks 1940. gadā ieņēma viņu zemi? Vai iedzīvotāji īstenoja pretburžuāzisku, antifašistisku revolūciju, pēc kuras Latvija pievienojās Padomju Savienībai legāli, ar vēlēšanu palīdzību?
  • Vai latvieši 1941. gadā slepkavoja savas zemes ebrejus? Cik antisemītiska Latvija bija un ir?
  • Kāpēc desmitiem tūkstoši latviešu brīvprātīgo cīnījās SS karaspēkā, un kālab SS veterāniem aizvien ļauj maršēt Rīgas ielās, nevis sauc viņus pie atbildības?
  • Vai Padomju Savienība okupēja Latviju? Vai latvieši bija genocīda upuri?
  • Vai latvieši pakļāvās padomju varai, sadarbojās ar komunistu varas iestādēm un savu neatkarības kustību sāka tikai pēc tam, kad lietuvieši un igauņi bija sākuši savējo?
  • Vai Latvija vienmēr bijusi piederīga Krievijai un guvusi no tā labumu? Vai tā ir no Krievijas stratēģiski neatņemama daļa?
  • Vai Latvijai nebūtu jābūt pateicīgai par padomju laikā uzceltajām rūpnīcām, namiem, skolām, ceļiem un ostām? Vai par to arī nebūtu jāmaksā kompensācija?
  • Vai Latvija nav gribējusi iedibināt labas attiecības ar Krieviju? Vai Latvija Eiropas Savienībā pret Krieviju īsteno nesamierināmu, naidīgu politiku? Vai Latvija noraidīja robežlīgumu ar Krieviju? Vai Latvija pieprasa, lai Krievija tai atdotu kādas robežteritorijas?
  • Vai Latvijas jaunie vadītāji privatizējuši valsts īpašumu savam labumam un ir vainojami vispārējā korupcijā kamēr ļaužu vairākums dzīvo nabadzībā?[7]

AtsauksmesLabot

Grāmatu žurnāla „Jaunā Gaita” 2009. gada 257. numurā apskatīja ASV latviešu ekonomists Gundars Ķeniņš-Kings un folkloriste Aija Veldre Beldavs. Beldravs grāmatas apskatu sāka ar:

Melus izplatīt ir viegli. Pēc tam tie folklorizējas, dzīvo savu neatkarīgo dzīvi tālu no patiesības. Pat faktiem bagāti atspēkojumi palīdz maz. Informācijas karos parasti uzvar stiprie un bagātie. Nevienādā sadursmē mazām tautām jāapmierinās ar mērķtiecīgu, sistemātisku, vērtību stiprinošu un radošu pieeju liecību izveidošanā melu atspēkošanai.

Aija Veldre Beldavs, „Jaunā Gaita” 2009. gada 257. numurs[8]

Savukārt Ķēniņš-Kings slavēja grāmatas tulkojumu angļu valodā, bet tulkojumu latviešu valodā nosauca par „ne visur lietpratīgu”. Tālāk viņš izklāstīja un komentēja dažādās nodaļās minēto, beigās norādot, ka „grāmata aizpilda lielu robu pētniecībā par Baltijas valstīm” un izsakot cerību, ka tā „ierosinās jaunus, objektīvus pētījumus par Latvijas-Krievijas attiecībām un palīdzēs garīgi tuvināties ES, NATO u.c. demokratiskām daudztautu apvienībām”.[8]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Somijā izdota grāmata par Latviju kā dezinformācijas objektu». Latvijas Ārlietu ministrija. 2007. gada 26. oktobris. Skatīts: 2018. gada 22. jūnijā.[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 2,2 Jumava. «Juka Rislaki 'Maldināšana: Latvijas gadījums'». Delfi, 2008. gada 13. novembris. Skatīts: 2018. gada 22. jūnijā.
  3. Irēna Lagzdiņa (2009. gada 17. janvāris). "Argumentu spēks un skaistums". Laiks (Nr. 3): 7. lpp.
  4. «Juka Rislaki ASV iepazīstina ar grāmatu „Maldināšana: Latvijas gadījums”». Diena. 2008. gada 24. oktobris. Skatīts: 2018. gada 22. jūnijā.
  5. «Juka Rislaki: Dažreiz brīnos, kas ir tā Latvija, ko esmu centies aizstāvēt». Delfi. 2012. gada 9. maijs. Skatīts: 2018. gada 22. jūnijā. Ārlietu ministrija, cik zinu, tā arī nevienu grāmatas eksemplāru nenopirka. Saeimai bijis nodoms iegādāties vismaz tūkstoti eksemplāru angļu valodā, bet nenopirka nevienu. Iespējams, viedoklis mainījās, kad izlasīja pēdējo nodaļu, kur es rakstu par Latvijas politiku.
  6. Juris Vīksniņš (2008. gada 22. novembris). "Atbildes uz vairākiem sarežģītiem jautājumiem". Laiks (Nr. 45): 17. lpp.
  7. Juka Rislaki. Maldināšana: Latvijas gadījums. Rīga : Jumava, 2008. 7.—8. lpp. ISBN 978-9984-38-545-7.
  8. 8,0 8,1 Gundars Ķeniņš-Kings; Aija Veldre Beldavs (2009). "Juka Rislaki. Maldināšana: Latvijas gadījums". Jaunā Gaita (Nr. 257).