Lotārs Renduličs (vācu: Lothar Rendulic; dzimis 1887. gada 23. oktobrī, miris 1971. gada 17. janvārī) bija horvātu izcelsmes Austroungārijas, Austrijas un Trešā reiha virsnieks, ģenerālpulkvedis Otrā pasaules kara laikā.

Lotārs Renduličs
Lothar Rendulic
Lotārs Renduličs 1945. gadā
Lotārs Renduličs 1945. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gada 23. oktobrī
Vīnerneištate, Austroungārijas Impērija (tagad Karogs: Austrija Austrija)
Miris 1971. gada 17. janvārī (83 gadi)
Valsts karogs: Austrija Frahama, Austrija
Tautība horvāts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālpulkvedis (Generaloberst)
Valsts Austroungārijas Impērija, Austrija, Trešais reihs
Komandēja Vērmahts
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts

L. Renduličs bija viens no trim austriešiem, kuri Otrā pasaules kara laikā Vācijas bruņotajos spēkos ieguva ģenerālpulkveža (ģenerāļa) pakāpi. Pārējie divi bija Rumānijas izcelsmes Aleksandrs Lērs un Erhards Rauss no Morāvijas.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis horvātu izcelsmes armijas virsnieka ģimenē Austrijā. Studēja tiesības un politikas zinātni Vīnē un Lozannā. No 1907. gada militārajā akadēmijā, bet no 1910. gada — kā virsnieks Austroungārijas armijā.

No 1914. līdz 1918. gadam karoja Pirmajā pasaules karā. Pēc tam turpinājis studijas, kļūstot par tiesību zinātņu doktoru 1920. gadā.

Pēc tam iestājies Austrijas bruņotajos spēkos un no 1932. gada iestājies aizliegtajā Austrijas nacistiskajā partijā.

Pēc Austrijas anšlusa 1938. gadā L. Raduničs kļuva par Vērmahta virsnieku, kur veidoja strauju karjeru. Komandējis 14. kājnieku divīziju (1940), 52. kājnieku divīziju (1940—1942); un XXXV korpusu (1942—1943), ar kuru viņš piedalījās Kurskas kaujā. No 1943. līdz 1944. gadam L. Renduličs komandēja 2. Tanku armiju Dienvidslāvijā. 1944. gada sākumā Ādolfs Hitlers viņam pavēlēja izstrādāt plānu Dienvidslāvijas partizānu vadoņa Josipa Broza Tito sagūstīšanai. 1944. gada 25. maijā vācu desantnieki iebruka partizānu štābā Drvarā (Bosnijas rietumos), bet galu galā nespēja viņu notvert un cieta smagus zaudējumus.

No 1944. gada jūnija L. Renduličs komandēja 20. kalnu armiju un visu Vācijas karaspēku, kas bija izvietots Somijā un Norvēģijā. 1945. gadā L. Renduličs bija Kurzemes cietoksnī ielenktās armijas grupas virspavēlnieks Austrumu frontē, pēc tam vadīja armijas grupu "Ziemeļi" Ziemeļvācijā un armijas grupu "Ostmark" Austrijā un Čehoslovākijā. 1945. gada 7. maijā pēc Padomju Armijas uzbrukuma Prāgai L. Renduliča vadītā armijas grupa padevās ASV Armijas 71. kājnieku divīzijai Austrijā.

Pēc kara L. Renduličs tika tiesāts sekojošajā Nirnbergas procesā 1948. gadā. Lai gan par darbību Lapzemes kara laikā Somijā viņš tika attaisnots par apzinātu izdedzinātas zemes taktikas pielietošanu, viņš tika notiesāts par gūstekņu nogalināšanu Dienvidslāvijā un vardarbību pret civiliedzīvotājiem un sodīts ar 20 gadu ieslodzījumu. No cietuma Bavārijā atbrīvots jau 1951. gadā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu