Lietuvas pilsoņu karš

Lietuvas pilsoņu karš bija vairāku troņa mantošanas karu virkne Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā starp Ģedimina dzimtas atzariem, kas ar pārtraukumiem turpinājās no 1381. līdz 1384. gadam (starp Jagaili un Ķēstuti), no 1389. līdz 1392. gadam (starp Šķirgaili un Vītautu) un no 1432. līdz 1438. gadam (starp Švitrigaili un Žigimantu).

Kara iemesli

Pēc Lietuvas dižkunga Aļģirda nāves 1377. gadā viņa dēls Jagailis vairs nevēlējās uzturēt vienošanos par varas sadali ar Ķēstuti, izmantojot par ieganstu Jagaiļa miera līgumu ar Vācu ordeni, kurā tas apsolīja pāriet katoļu ticībā un atdot ordenim Žemaitijas zemes uz rietumiem no Dubīsas upes.

Karš starp Jagaili un Ķēstuti

1381. gadā Ķēstutis ieņēma Viļņas pili un kronējās par Lietuvas dižkungu, šis notikums kalpoja par Lietuvas pilsoņu kara sākumu. 1383. gada 21. oktobrī Ķēstuta dēls Vītauts Tapiavā, Prūsijā tika kristīts kā Vigands Romas katoļu ticībā un pārgāja Vācu ordeņa pusē, apsolīdams tam kā vasaļa lēni visas Žemaitijas zemes uz rietumiem no Nevēžas upes, tādējādi atkārtodams Lietuvas pirmā katoļu karaļa Mindauga līguma nosacījumus ar Livonijas ordeni pirms vairāk kā 100 gadiem. Tomēr jau 1384. gadā viņš no jauna vērsās pret Vācu ordeni un pārgāja ortodoksajā ticībā, saņemot kristīgo vārdu Aleksandrs.

1385. gadā Vītauts piedalījās Krēvas ūnijas parakstīšanā starp Poliju un Lietuvu, 1386. gadā viņš vēlreiz pārgāja katoļu ticībā kā Aleksandrs Vitolds un panāca izlīgumu ar Jagaili, pēc kura nosacījumiem Vītauts bija Jagaiļa vasalis un vietvaldis lietuviešu un baltkrievu zemēs.

Karš starp Šķirgaili un Vītautu

Kad 1387. gadā Jagailis apprecēja Polijas princesi Anžujas Jadvigu un tika kronēts par Polijas karali Vladislavu II, viņš par Lietuvas dižkungu iecēla savu brāli Šķirgaili. 1389. gadā Vītauts atsāka pilsoņu karu pret Šķirgaili, bet nespēja ieņemt Viļņu. 1390. gadā viņš izpildīja 1383. gada līguma nosacījumus un atdeva Vācu ordenim Žemaitiju. 1390. gadā viņš izprecināja savu meitu Sofiju Maskavijas lielkņazam Vasīlijam I, kas tolaik bija Zelta Ordas vasalis. 1389.—1391. gadā viņš palielināja savu ietekmi Lietuvas teritorijā un piespieda Jagaili 1392. gadā Astravā pie Ļidas atteikties no vienvaldības un piešķirt Vītautam Lietuvas dižkunga titulu. Līgums tomēr paredzēja, ka Vītauts paliek par Polijas karaļa vasali līdz mūža beigām.

Karš starp Švitrigaili un Žigimantu

1430. gadā dižkunigaitis Vītauts Dižais nomira, neatstājot mantinieku. Lietuvas bajāri ievēlēja par jauno Lietuvas dižkunigaiti ievēlēja Švitrigaili, ko neatzina viņa brālis Polijas karalis Jagailis. Kad Polijas karaspēks okupēja Podoliju, Švitrigailis noslēdza savienību ar Vācu ordeni, Čehijas taborītiem un Dižo Novgorodu. 1431. gadā tika noslēgts pamiers uz trīs gadiem un Jagailis atzina Švitrigaili par Lietuvas dižkunigaiti.

Kad Švitrigaiļa pretinieki 1432. gadā par Lietuvas dižkunigaiti ievēlēja Vītauta brāli Žigimantu, atsākās pilsoņu karš, kurā Švitrigaili atbalstīja Polockas, Vitebskas, Smoļenskas, Kijivas un Volīnijas karaspēka vienības, kā arī Livonijas ordenis, bet Žigimantu Lietuvas, Žemaitijas, Podļases, Grodņas un Minskas karaspēka vienības. Kad 1434. gadā pēc Jagaiļa nāves par Polijas karali kļuva viņa nepilngadīgais dēls Vladislavs III Varnietis, Švitrigailis un Livonijas ordenis sapulcināja lielu karaspēku, kurā bija ap 15 tūkstoši karavīru, tai skaitā Livonijas karaspēkā ap 600 vācu bruņinieku un daudz lielāks skats ordeņa vasaļu igauņu un latviešu karavīru. 1435. gada kaujā pie Pabaiskas netālu no Ukmerģes Švitrigaiļa karaspēku sakāva. Kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs Franke Kerskorfs, Vitebska, Polocka un Smoļenska padevās Žigimantam. Kad pēc Žigimanta noslepkavošanas 1440. gadā par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Jagaiļa jaunākais dēls Kazimirs, Švitrigailis beidzot samierinājās ar varas zaudēšanu un pēdējos dzīves gadus pavadīja kā Volīnijas kņazs Luckā.