Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība
Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS, vācu: Literärisch-Praktische Bürgerverbindung) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802. gadā dibināja Rīgas Sv. Pētera draudzes virsmācītājs Liborijs fon Bergmanis, Rīgas Domskolas rektors Johans Augusts Albanuss un iepriekšējais Rīgas Domskolas rektors, vēlākais Vidzemes luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendents Kārlis Gotlobs Zontāgs.
Organizāciju slēdza 1939. gada novembrī pēc vācbaltiešu izceļošanas, likvidācijas process turpinājies līdz 1940./1941. gadam.[1][2]
Vēsture
labot šo sadaļuBaidoties no Franču revolūcijas ideju izplatīšanās, 1794. gadā Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II lika apturēt brīvmūrnieku ložu darbību. Pēc atkārtotiem Krievijas varas iestāžu aizrādījumiem par brīvmūrnieku ložas nevēlamību Rīgas ložas Zur kleinen Welt brāļi 1797. gada 2. jūlijā izveidoja Rīgas literāru dziedāšanas biedrību "Eifonija" (Euphonie). Ķeizara Aleksandra I laikā brīvmūrniecība pēc 1801. gada atkal tika atļauta, tomēr Napoleona karu dēļ pierobežas Baltijas provincēs ložas darbību neatsāka.
Ņemot par paraugu līdzīgu Hamburgas un Lībekas biedrību pieredzi, 1802. gadā vairāki Rīgas pilsoņi nolēma dibināt „Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienību“. 1803. gadā tajā tika uzņemti Dāvids Hieronīms Grindelis, Oto fon Hūns, Kristofs Hāberlands, Johans Hermanis Cigra un citi.
1810. gadā pēc K. G. Zontāga ierosmes savienība sāka izdot laikrakstu Rigaische Stadtblätter. 1810. gadā notika pirmā biedrības atklātā sēde ar daudziem referātiem, tajā par savienības goda biedru ievēlēja Johanu Kristofu Broci. 1821. gadā Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība atpirka J. K. Broces attēlu un aprakstu krājumu un nodeva Rīgas pilsētas bibliotēkai. 1872. gada rudenī Literāri-praktiskā pilsoņu apvienība Ozolainē bijušās Duntes muižas ēkās iekārtoja Eihenheima patversmi ar skolu un internātu, kurā strādāja latviešu skolotājs un botāniķis Jānis Ilsters.
RLPPS goda biedri
labot šo sadaļu- Johans Kristofs Broce (1810),
- Dāvids Hieronīms Grindelis (1812),
- Oto fon Hūns (1812),
- Georgs Frīdrihs Parrots (1812),
- Liborijs fon Bergmanis (1817),
- Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1818),
- Gothelfs Fišers-Valdheims (1822),
- Kārlis Frīdrihs Vatsons (1822),
- Johans Augusts Albanuss (1837),
- Johans Hermanis Cigra (1844),
- Frīdrihs Beize (1852),
- Bernhards Frīdrihs Bērenss (1852),
- Kārlis Kristiāns Ulmanis (1856),
- Augusts Vilhelms Būhholcs (1870),
- Eduards fon Holanders (1890),
- Georgs Armitsteds (1902),
- Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (1902).[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «PAZIŅOJUMS - 42. „Literariski-praktiskā pilsoņu biedrība" (Literārisch-praktische Būrgerverbindung)». Valdības Vēstnesis. 1939-11-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2021-04-02.
- ↑ «Literāri praktiskā pilsoņu apvienība (Rīga) (LV-LNA - LV-LNA-VA-F2557) - Archives Portal Europe». www.archivesportaleurope.net. Skatīts: 2021-04-01.
- ↑ Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. - 393 lpp.