Atvērt galveno izvēlni

Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība

Grindeļa rediģēto Rigaische Stadtblätter 1819. gada izdevums.

Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (RLPPS, vācu: Literärisch-Praktische Bürgerverbindung) bija sabiedriska organizācija Apgaismības laikmeta ideju izplatīšanai Vidzemes guberņā, ko 1802. gadā dibināja Rīgas Sv. Pētera draudzes virsmācītājs Liborijs fon Bergmanis, Rīgas Domskolas rektors Johans Augusts Albanuss un iepriekšējais Rīgas Domskolas rektors, vēlākais Vidzemes luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendents Kārlis Gotlībs Zontāgs.

VēstureLabot

Baidoties no Franču revolūcijas ideju izplatīšanās, 1794. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II lika apturēt brīvmūrnieku ložu darbību. Pēc atkārtotiem Krievijas varas iestāžu aizrādījumiem par brīvmūrnieku ložas nevēlamību Rīgas ložas Zur kleinen Welt brāļi 1797. gada 2. jūlijā izveidoja Rīgas literāru dziedāšanas biedrību "Eifonija" (Euphonie). Ķeizara Aleksandra I laikā brīvmūrniecība pēc 1801. gada atkal tika atļauta, tomēr Napoleona karu dēļ pierobežas Baltijas provincēs ložas darbību neatsāka.

Ņemot par paraugu līdzīgu Hamburgas un Lībekas biedrību pieredzi, 1802. gadā vairāki Rīgas pilsoņi nolēma dibināt „Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienību“. 1803. gadā tajā tika uzņemti Dāvids Hieronīms Grindelis, Oto fon Hūns, Kristofs Hāberlands, Johans Hermanis Cigra un citi.

1810. gadā pēc K. G. Zontāga ierosmes savienība sāka izdot laikrakstu Rigaische Stadtblätter. 1810. gadā notika pirmā biedrības atklātā sēde ar daudziem referātiem, tajā par savienības goda biedru ievēlēja Johanu Kristofu Broci. 1821. gadā Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība atpirka J. K. Broces attēlu un aprakstu krājumu un nodeva Rīgas pilsētas bibliotēkai.

RLPPS goda biedriLabot

AtsaucesLabot

  1. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. - 393 lpp.