Atvērt galveno izvēlni

Leonīds Govorovs (krievu: Леонид Александрович Говоров; dzimis 1897. gada 10. februārī, miris 1955. gada 19. martā) bija krievu izcelsmes padomju karavadonis. Padomju Savienības Varonis, PSRS maršals. Kā Ļeņingradas frontes komandieris Otrajā pasaules karā vadīja Rīgas ieņemšanu 1944. gada 16. oktobrī, bet vēlāk padomju karaspēka darbību Kurzemes katla frontē. Pieņēma Kurzemes katla vācu karaspēka kapitulāciju 1945. gada 8. maijā.

Leonīds Govorovs
Леонид Александрович Говоров
Leonīds Govorovs PSRS pastmarkā
Leonīds Govorovs PSRS pastmarkā
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 10. februārī
Butirki, Vjatkas guberņa, Krievijas Impērija
(Sovetskas rajons, Kirovas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1955. gada 19. martā (58 gadi)
Maskava, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe PSRS maršals
Dienesta laiks 1917–1955
Valsts Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, PSRS
Struktūra PSRS armija
Komandēja PSRS 5. armija, Ļeņingradas fronte, Ļeņingradas kara apgabals
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Padomju Savienības Varonis

Dzimis krievu zemnieku ģimenē. Mācījies reālskolā Jelabugā un Sanktpēterburgas Politehniskajā institūtā. Sākoties Pirmajam pasaules karam mobilizēts. Kara laikā dienēja Tomskas garnizonā. 1918. gada martā atgriezās Jelabugā. Sākoties Krievijas pilsoņu karam, mobilizēts Kolčaka armijā. Balto armijas sastāvā karojis pie Ufas, Zlatoustas, Čeļabinskas, Tobolas. 1919. gadā kopā ar domubiedriem dezertēja, un 1920. gada janvārī kā brīvprātīgais iestājās Vasilija Blihera komandētajās sarkano daļās, kļūdams par artilērijas diviziona komandieri. Vēlāk cīnījās pret Vrangeļa karaspēku pie Kahovkas un Perekopa.

Starp pasaules kariem 1938. gadā pabeidza Ģenerālštāba akadēmiju. Sākoties Otrajam pasaules karam, Ziemas kara laikā bija PSRS 7. armijas artilērijas štāba priekšnieks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS darbojās Rietumu frontē kā artilērijas priekšnieks. Kā 5. armijas komandieris piedalījās kaujā par Maskavu.

No 1942. gada jūnija līdz 1945. gada jūlijam komandēja Ļeņingradas fronti. Šajā laikā Govorovs plānoja karadarbību Ļeņingradas blokādes apstākļos. 1943. gada janvārī kopā ar Volhovas fronti tika veikta Ļeņingradas atbloķēšana. 1944. gada janvārī un februārī kaujās tika ieņemts Ļeņingradas apgabals. 1944. gada jūnija Viborgas operācijas rezultātā tika sakauti somu spēki, operācijas rezultātā tika radīti apstākļi, kuru rezultātā Somija atteicās no karadarbības pret PSRS. 1944. gada septembrī/novembrī Ļeņingradas frontes karaspēks ieņēma Igauniju un Vidzemi, un 1944. gada 16. oktobrī arī Rīgu. 1945. gada 1. aprīļa Ļeņingradas frontes sastāvā tika iekļautas arī padomju karaspēka daļas, kas cīnījās Kurzemes katla frontē, un līdz Vācijas kapitulācijai Govorovs komandēja arī šīs kaujas operācijas, kara beigās pieņemdams vācu karaspēka kapitulāciju.

Pēc kara komandēja Ļeņingradas kara apgabalu, pēc 1946. gada aprīļa ieņemdams dažādus citus augstus militāros amatus, tai skaitā PSRS kādu laiku bija PSRS pretgaisa aizsardzības spēku komandieris. Miris 1955. gadā.

Ārējās saitesLabot