Perekopa zemesšaurums (ukraiņu: Перекопський перешийок, Krimas tatāru: Or boynu) jeb vienkārši Perekops ir zemesšaurums Ukrainā, kas savieno Krimas pussalu ar kontinentu. Zemesšauruma neliela ziemeļu daļa atrodas Hersonas apgabala teritorijā, bet dienvidu daļa – patreiz Krievijas okupētās Krimas Autonomās Republikas sastāvā.

Perekopa zemesšaurums
Perekopa vaļņa aizsarggrāvis
Perekopa vaļņa aizsarggrāvis
Perkopa zemesšaurums (Ukraina)
Perkopa zemesšaurums
Perkopa
zemesšaurums
Perkopa zemesšaurums (Krima)
Perkopa zemesšaurums
Perkopa
zemesšaurums
Savieno Eiropa
Krima
Atdala Karkinitas līcis
Sivašs
Koordinātas 46°09′N 33°40′E / 46.150°N 33.667°E / 46.150; 33.667Koordinātas: 46°09′N 33°40′E / 46.150°N 33.667°E / 46.150; 33.667
Garums 30 km
Platums 7 km
Apdz. vietas krastos Armjanska
Perekopa zemesšaurums Vikikrātuvē

Perekops atrodas starp Melnās jūras Karkinitas līča ziemeļaustrumu daļu un Azovas jūras Sivaša līča rietumu daļu. Jūras krasti ir lielākoties stāvi, citviet sasniedzot 5 metru augstumu. Perekopa zemesšauruma garums ir 30 kilometri, platums no 7 līdz 23 kilometriem, augstums līdz 20 metriem. Reljefs ir līdzens. Caur šaurumu iet Ziemeļkrimas kanāls. Augsne sastāv no māla un smilšmāla. Perekopa dienvidu daļā atrodas sālsezeri.[1] Šis zemesšaurums ir Krimas pussalas tālākā vieta ziemeļos. Zemesšaurumā atrodas Armjanskas pilsēta un Perekopas ciems. Ciema vietā līdz 1920. gadam atradās pilsēta, kura tika iznīcināta Krievijas pilsoņu kara laikā. Caur Perekopu iet automaģistrāle, dzelzceļa līnija, kā arī elektroapgādes līnija.

Senatnē šeit atradās spēcīgas fortifikācijas līnija – Perekopas valnis, lai pasargātu Krimas pussalu no iebrukuma pa sauszemi. Dažādos laikos šeit bija norisinājušās kaujas starp dažādu valstu karaspēkiem. Krievijas pilsoņu kara laikā uz Perekopa tika izveidota baltgvardu nocietinājumu līnija. Perekopa-Čongaras operācijas rezultātā 1920. gada novembrī tā tika pārvarēta un Sarkanajai armijai pavērās ceļš uz Krimu. Liela nozīme nocietinājumu līnijas ieņemšanā bija latviešu strēlniekiem, kuri gan šajās kaujās cieta lielus zaudējumus.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 562. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu