Edgars Iltners

latviešu gleznotājs

Edgars Iltners (dzimis 1925. gada 5. martā, miris 1983. gada 9. februārī) bija latviešu mākslinieks un mākslas pedagogs, viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta 2. puses Latvijas gleznotājiem[1]. Gleznojis tā sauktajā „skarbajā stilā” un sociālajā reālismā, kuru centies modernizēt. [2] Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas rektors.[1]

Edgars Iltners
Dzimis 1925. gada 5. martā
"Būriņi" Dzērves pagasts, Aizputes apriņķis (tagad Cīravas pagasts, Aizputes novads), Karogs: Latvija Latvija
Miris 1983. gada 9. februārī (57 gadu vecumā)
Rīga
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, pedagoģija
Mācījies Latvijas Mākslas akadēmija
Mākslas virziens sociālais reālisms, "skarbais stils", modernisms
Slavenākie darbi "Zemes saimnieki" (1960), "Mana Latvija" (1982)
Apbalvojumi LPSR Tautas mākslinieks (1973)
PSRS Tautas mākslinieks (1977)
Skolotāji Oto Skulme
Ģimenes locekļi Ērika Iltnere (sieva)
Ieva Iltnere (meita)
Zane Iltnere (meita)
Daile Iltnere (meita)

BiogrāfijaLabot

E. Iltners dzimis 1925.gada 3. martā Dzērves pagasta "Būriņos" (tagad Cīravas pagasts, Aizputes novads) lielsaimnieku ģimenē. Mācījies Dzērves pamatskolā, Liepājas 1. vidusskolā (1941—1944), Liepājas pedagoģiskajā skolā (1945—1946), Liepājas Mākslas vidusskolā (1946—1948), Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1948—1949). No 1949. līdz 1956. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, kuru absolvējis ar diplomdarbu "Airētājas" (vadītājs Oto Skulme).[1]
Precējies ar tekstilmākslinieci Ēriku Iltneri (dzimusi Kunstberga). Abu laulībā dzimušās meitas Ieva, dvīnes Zane un Daile arī ir gleznotājas.[3]
Miris 1983. gada 9. februārī Rīgā. Apbedīts 1. Meža kapos.[1]

Mākslinieciskā darbībaLabot

E. Iltners izstādēs piedalījies no 1955. gada. No 1968. līdz 1982. gadam bija Latvijas Mākslinieku savienības valdes priekšsēdis un vienlaikus PSRS Mākslinieku savienības valdes sekretārs. 1975. gadā PSRS Mākslas akadēmijas korespondentājloceklis. Rakstījis presē par mākslu un sabiedrības dzīvi.[1]
Savu daiļradi E. Iltners iesāka kā "skarbā stila" pārstāvis glezniecībā, savu stilu pakāpeniski attīstot. Centies modernizēt sociālo reālismu, pastāvīgi tiecies pēc formas un satura jauninājumiem, tā pārsteidzot laikabiedrus ar negaidītiem individuālā rokraksta pavērsieniem 60. un 70. gados un citādību 80. gadu sākumā.[4][2]

Pedagoģiskā darbībaLabot

No 1956. līdz 1961. gadam E. Iltners bija skolotājs J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. No 1960. gada pasniedza Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1973. gadā kļuva par profesoru. No 1974. līdz 1976. gadam — rektors, Stājglezniecības darbnīcas vadītājs.[1]

ApbalvojumiLabot

E. Iltners 1965. gadā saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju, 1973. gadā un 1977. gadā — attiecīgi titulu Latvijas PSR Tautas mākslinieks un PSRS Tautas mākslinieks.

PiemiņaLabot

Pēc mākslinieka nāves 1985. gadā Liepājā notika viņa piemiņai veltīta izstāde.[5] 1988. gadā pēc Mākslinieku savienības Liepājas organizācijas ierosinājuma dibināta E. Iltnera prēmija figurālajā glezniecībā.[1]

LiteratūraLabot

  • Rasma Lāce. Edgars Iltners. Rīga: Liesma, 1992
  • Aija Brasliņa (sastādītāja). Edgars Iltners. Rīga: Neputns, 2007.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Pirms 30 gadiem miris mākslinieks Edgars Iltners». irLiepāja. 2013. gada 9. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. novembrī. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijā.
  2. 2,0 2,1 «Edgars Iltners». Neputns. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. augustā. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijā.
  3. Anita Vanaga. «Ievas Iltneres laimīgās bērnības un ģimenes modelis». diena.lv, 2014. gada 29. decembrī. Skatīts: 2018. gada 28. jūnijā.
  4. Jānis Gintners. «Mūsu pašu dzimtene ir visskaistākā». liepājniekiem.lv, 2008. gada 19. februārī. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijā.
  5. «Atklās Edgara Iltnera gleznu izstādi». delfi.lv. LETA. 2007. gada 9. septembrī. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijā.


Priekštecis:
Leo Svemps
Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas rektors
1974. gada 16. septembris — 1976. gada 16. oktobris
Pēctecis:
Valdis Dišlers