Latvijas Kara skola

Latvijas Kara skola bija Latvijas militārā mācību iestāde, kas darbojās no 1919. gada 13. septembra līdz 1940. gada 25. oktobrim, kurā Latvijas Bruņotajiem spēkiem sagatavoja 1634 virsniekus 14 izlaidumos.^[1]

Darbība

Kara skola tika dibināta 1919. gada 13. septembrī saskaņā ar Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Dāvida Sīmansona pavēli, kas izvietojās Krišjāņa Barona ielā 99, bijušās pareizticīgo garīgās skolas telpās (kurās mūsdienās atrodas Rīgas Skolēnu pils). Par tās komandieri tika iecelts kapteinis Rūdolfs Klinsons. Mācības tika uzsāktas 3. oktobrī, bet Bermonta karaspēka uzbrukuma dēļ tās pārtrauca un skolu nosūtīja uz fronti. Pēc cīņām iestāde 30. novembrī atgriezās Rīgā, lai atsāktu pārtrauktās apmācības. Šajā laikā pēc grūta pārgājiena no Jelgavas vakariņās skolniekiem bija pieejama tikai kafija, marmelāde un rupjmaize. Tā radās tradīcija — Melnās kafijas vakars, kas tika ievērota visu Kara skolas pastāvēšanas laiku, pieminot Brīvības cīņu laikā kritušos kadetus.^[2]^[3] 1919. gada 1. decembrī Kara skolā tika atsāktas mācības un šis datums tika pasludināts par mācību iestādes oficiālo dibināšanas dienu.^[1]

Pirmais Kara skolas izlaidums notika 1920. gada 20. maijā — savus diplomus ieguva 233 kājnieku un 67 artilērijas virsnieki. Vēlāk skolā izveidoja arī jātnieku un inženieru nodaļas, kuras pastāvēja līdz 1926. gadam. 1931. gadā likvidēja arī artilērijas nodaļu. 1931. gadā skola pārtrauca virsnieku sagatavošanu to pārprodukcijas dēļ, līdz 1935. gadā virsnieku kursus atjaunoja, nosakot, ka turpmāk uzņemami līdz 25 gadu veci vidusskolas beidzēji, atskaitot Brīvības cīņu dalībniekus, kam vecuma cenza nebija. Skolā tad pamatā apmācīja tikai kājnieku virsniekus divu gadu kursos.1940. gadā Latvijas armijā no virsnieku sastāva 70 procenti bija Latvijas Kara skolu beigušie. Pēdējais izlaidums notika 1940. gada 27. jūlijā. Kopumā skola savas darbības laikā sagatavoja 1634 virsniekus, ap 300 rezerves virsnieku un ap 600 virsnieku vietnieku.^[4]

Kara skolas priekšnieki

Rūdolfs Klinsons, Latvijas brīvības cīņu laikā no 1919. gada 1. septembra līdz 1920. gada 17. septembrim, otro reizi no 1924. gada 30. septembra līdz 1930. gada 21. oktobrim. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Nikolajs Fogelmanis, no 1919. gada 30. novembra līdz 1920. gada 1. jūnijam Artilērijas Karaskolas priekšnieks. Lieli nopelni Latvijas armijas artilērijas reglamentu un apmācību metodikas izstrādāšanā.
Jānis Ceplītis, no 1920. gada 17. septembra līdz 1923. gada 13. maijam. Lieli nopelni Karaskolas mācību procesa un saimnieciskās dzīves sakārtošanā. Daudz rakstījis par militāriem un audzināšanas jautājumiem.
Aleksandrs Kalējs, no 1923. gada 13. maija līdz 1924. gada 30. septembrim. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Krišjānis Ļūļaks, priekšnieka amata pagaidu izpildītājs — no 1928. gada 1. decembra līdz 1929. gada 5. septembrim.
Vilhelms Jūliuss Kārkliņš, no 1930. gada 21. oktobra līdz 1935. gada 1. septembrim. Lieli nopelni mācību programmu izstrādāšanā virsniekvietnieku un rezerves virsnieku kursiem. Sarakstījis apjomīgu grāmatu “Taktika”, bijis apveltīts ar izcilām militārām zināšanām, stingrs virsnieku audzinātājs.
Arvīds Krīpens, no 1935. gada 1. septembra līdz 1939. gada 1. septembrim. Karaskolā ieviesa daudzas jaunas tradīcijas un atmeta tās, kas savu laiku bija pārdzīvojušas. Sarakstījis vairākas grāmatas, nepabeigts palika manuskripts par Karaskolas vēsturi “Varoņu slava gaida mūs...”.
Konstantīns Mateuss, no 1939. gada 1. septembra līdz 1940. gada decembrim. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pēdējais Karaskolas priekšnieks vairākos avotos raksturots kā labs organizators un karavīru skolotājs, vienkāršs un sirsnīgs, apveltīts ar labām militārām zināšanām.

Likvidācija

1940. gada 25. oktobrī Kara skolas kadetiem paziņoja, ka tie, kas vēlēsies, varēs pāriet uz jaundibināto Sarkanās armijas kājnieku skolu Kara muzejā. Apcietināja Kara skolas priekšnieku pulkvedi K. Mateusu, vēlāk arī septiņus virsniekus un divus kadetus. Pēc Vērmahta iebrukuma Latvijā 1941. gada 22. jūnijā Sarkanās armijas Rīgas kara skolā vēl bija 20 latviešu kadetu. Kopā ar skolu viņi tika nosūtīti pretī uzbrūkošajai vācu armijai, kur Skrundas apkārtnē daži gāja bojā, citi izklīda vai tika aizrauti līdzi Sarkanajai armijai.^[5]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Kara skolas tradīcijas pārņēma 1992. gadā dibinātā Nacionālā aizsardzības akadēmija.^[6]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Ēkas vēsture – Rīgas Skolu muzejs». Skatīts: 2019-06-03.
↑ «Melnās kafijas vakarā godinās Brīvības cīņās kritušos Kara skolas kadetus». Nacionālie bruņotie spēki (latviešu). 2018-11-27. Skatīts: 2019-06-03.
↑ «Saeimas priekšsēdētāja godinās Brīvības cīņās kritušos Kara skolas kadetus». Latvijas Republikas Saeima. 2018-11-30. Skatīts: 2019-06-03.
↑ Viesturs Sprūde. «Latvijas Kara skolu pieminot». LA.lv (latviešu), 2015-05-18. Skatīts: 2019-06-03.
↑ Kā baskāji pārtapa virsniekos Andris Kļaviņš, "Latvijas vēstnesis", 29.12.2004., Nr. 209 (3157)
↑ «Par mums». Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (latviešu). Skatīts: 2019-06-03.

[:0-1] 1,0 ^1,1 «Ēkas vēsture – Rīgas Skolu muzejs». Skatīts: 2019-06-03.

[2] «Melnās kafijas vakarā godinās Brīvības cīņās kritušos Kara skolas kadetus». Nacionālie bruņotie spēki (latviešu). 2018-11-27. Skatīts: 2019-06-03.

[3] «Saeimas priekšsēdētāja godinās Brīvības cīņās kritušos Kara skolas kadetus». Latvijas Republikas Saeima. 2018-11-30. Skatīts: 2019-06-03.

[4] Viesturs Sprūde. «Latvijas Kara skolu pieminot». LA.lv (latviešu), 2015-05-18. Skatīts: 2019-06-03.

[5] Kā baskāji pārtapa virsniekos Andris Kļaviņš, "Latvijas vēstnesis", 29.12.2004., Nr. 209 (3157)

[6] «Par mums». Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (latviešu). Skatīts: 2019-06-03.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]