Atvērt galveno izvēlni

Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis (1881—1956) bija Krievijas impērijas un Ukrainas armijas virsnieks, Latvijas armijas pulkvedis, Kara skolas priekšnieks.

Jānis Ceplītis
Jānis Ceplītis
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 28. februārī
Ceraukstes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1956. gada 3. oktobrī (75 gadi)
Freiburga, Karogs: Vācija Vācija
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Aleksandra Krogzeme
Militārais dienests
Dienesta pakāpe pulkvedis
Dienesta laiks 1902. — 1935.
Valsts Flag of Russia.svg Krievijas impērija (1902-1918)
Flag of Ukraine.svg Ukrainas valsts (1918. gada aprīlī-novembrī)
Flag of UPR (22-03-19).PNG Ukrainas Tautas Republika (1918. gada decembrī - 1919. gada septembrī)
Flag of Latvia.svg Latvija (1920-1935)
Struktūra armija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš, Latvijas brīvības cīņas
Izglītība Viļņas junkurskola (1906)
Ģenerālštāba akadēmija (nepabeidza)
Cits darbs Kara skolas priekšnieks (1920-1923)

Satura rādītājs

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1881. gada 28. februārī Ceraukstes pagasta Lielkaktiņos lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Bauskas pilsētas skolā un Falangas ģimnāzijā. 1902. gadā kā brīvprātīgais iestājās Krievijas impērijas armijas 180. kājnieku pulkā, mācījās Viļņas junkuru skolā (1903-1906), pēc kuras beigšanas dienēja 2. grenadieru pulkā kā podporučiks (1906), poručiks (1909), štābkapteinis (1913). Studēja Ģenerālštāba akadēmijā, bet sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu viņu pēc otrā kursa atkomandēja uz savu daļu. Kā rotas komandieris viņš piedalījās kaujās, tika ievainots un kontuzēts. No 1915. gada marta bija virsnieks Dienvidrietumu frontes štābā, paaugstināts par kapteini (1916) un apakšpulkvedi (1917).

1917. gada decembrī kā militārais eksperts piedalījies Brestļitovskas miera sarunās.[1] 1918. gada aprīlī-novembrī bija virsnieks Ukrainas hetmaņa Pavlo Skoropadska armijas štābā. No 1918. gada decembra līdz 1919. gada septembrim bija Ukrainas Tautas Republikas armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks.

1919. gada decembrī atgriezās Latvijā, no 1920. gada 9. februāra bija pulkvežleitnants Latvijas armijas virspavēlnieka štābā. 1920. augustā viņu iecēla par Kara skolas priekšnieku, 1923. gadā paaugstināts par pulkvedi un Jātnieku pulka komandieri. 1922. gadā apprecējās ar Aleksandru Krogzemi. No 1931. gada bija armijas sakaru priekšnieks. 1935. gadā atvaļinājās un dzīvoja Rīgā.

Viņa jaunākie brāļi Latvijas armijas pulkvedis Rūdolfs Ceplītis (1895-1941) un pulkvedis-leitnants Edvarts Ceplītis (1892-1940) gāja bojā pēc Latvijas okupācijas. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur miris 1956. gada 3. oktobrī Freiburgā.[2]

ApbalvojumiLabot

LiteratūraLabot

  • Latvijas armijas augstākie virsnieki (1918-1940), biogrāfiska vārdnīca (sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis). Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. – 133.-134. lpp. ISBN 9984-510-17-4

AtsaucesLabot