Aleksandrs Kalējs

Aleksandrs Kalējs;
Kara skolas priekšnieks pulkvedis A. Kalējs (1923)
Personīgā informācija
Dzimis	1876. gada 26. februārī ; Alūksne, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1934. gada 14. februārī (57 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedre	neprecējies
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; ģenerālis
Dienesta laiks	1902. — 1914.; 1918. — 1934.
Valsts	Krievijas Impērija; Latvija
Struktūra	bruņotie spēki
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš; Latvijas brīvības cīņas
Cits darbs	skolotājs, kara zinību pasniedzējs

Aleksandrs Kalējs (1876. gada 26. februāris — 1934. gada 14. februāris) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1927). Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Biogrāfija

Dzimis Alūksnē namsaimnieka Georga Kalēja piecu bērnu ģimenē.^[1] Pirmās skolas gaitas sācis Alūksnes draudzes skolā. 1895. gadā viņš pabeidza Pleskavas skolotāju semināru un pēc tam strādāja par skolotāju Ikšķilē un Bolderājā.

1902. gada 1. septembrī iestājās Tiflisas (tagadējā Tbilisi) junkurskolā, kuru pabeidza 1905. gada 22. aprīlī, iegūstot podporučika pakāpi. Pēc tam dienēja 114. kājnieku pulkā, kurš bija dislocēts Jelgavā. 1908. gadā pārcelts uz 15. Tiflisas grenadieru pulku. 1908. gadā paaugstināts par poručiku. 1912. gada augustā paaugstināts par štābskapitānu. 1914. gadā izturēja iestājpārbaudījumus Ģenerālštāba akadēmijā, bet Pirmā pasaules kara sākums izjauca viņa mācību plānus. Ar 15. Tiflisas grenadieru pulku kā rotas komandieris piedalījās Pirmā pasaules kara cīņās Polijā un Austrumprūsijā. Par kaujas nopelniem cīņās pie Augustovas un Fiļipovas apbalvots ar Annas ordeni (IV šķiras) un Staņislava ordeni (III šķiras). 1914. gada 12. decembrī tika kontuzēts un kritis gūstā.

1918. gada novembrī Kalējs atgriezās no gūsta Latvijā, kur apmetās pie vecākiem Alūksnē. No 1919. gada marta strādāja par valodas skolotāju pareizticīgo draudzes skolā.^[2]

1919. gada 31. maijā brīvprātīgi iestājās Ziemeļlatvijas brigādē. Ieskaitīts dienestā kā kapteinis. Jūnijā kļuva par rezerves bataljona (jūlijā nosaukums mainīts uz 4. Siguldas kājnieku pulku, bet augustā uz 6. Rīgas kājnieku pulku) rotas komandieris, bet no jūlija bataljona komandiera palīgs, bet vēlāk jau pulka komandiera palīgs. Par sekmēm Bermontiādes ielu cīņās Torņakalnā vēlāk apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. No 1920. gada sākuma līdz martam bija Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas (nodaļas) priekšnieks, paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Pēc tam kļuva par 13. Tukuma kājnieku pulka komandieri.

Pēc Tukuma pulka izformēšanas no 1922. gada marta bija 4. Valmieras kājnieku pulka komandieris. Tajā pašā gadā nosūtīts uz Franciju, kur papildinājis savas zināšanas vecāko virsnieku kursos. Pēc atgriešanās Latvijā 1922. gada oktobrī tika iecelts par Vecāko virsnieku kursu priekšnieku. 1923. gada aprīlī paaugstināts par pulkvedi un iecelts par Kara skolas priekšnieku.

1924. gadā iestājās Francijas Kara akadēmijā, kuru absolvēja 1926. gadā. Pēc tam bija Armijas komandiera štāba Apmācības daļas priekšnieks. 1927. gada 28. februārī tika iecelts par Armijas komandiera štāba priekšnieku un novembrī paaugstināts par ģenerāli.^[3] No 1929. gada 6. augusta bija Armijas štāba priekšnieks.

1932. gadā bija Latvijas delegācijas vadītājs bruņošanās ierobežošanas konferencē Ženēvā. Vairākkārt apmeklējis Igauniju un Somiju kā Latvijas militārais pārstāvis.^[2] Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (II šķiras), Aizsargu Nopelnu krustu, Zviedrijas Šķēpa ordeni (I šķiras), Polijas “Polonia Restituta” ordeni (II šķira), Somijas Baltās Rozes ordeni (I šķira), Francijas Goda leģiona komandiera krustu, Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeņi (II šķira) Zviedrijas šķēpa ordeņa lielkrustu, Beļģijas kara krustu un daudzām citām goda zīmēm.

1934. gada 14. februārī pulksten 18:30 miris no sirdstriekas Rīgas Kara slimnīcā.^[4] Apbedīts Alūksnes pilsētas kapos.

Atsauces

↑ Ēriks Jēkabsons. Latvijas armijas štāba priekšnieks — ģenerālis Aleksandrs Kalējs Arhivēts 2018. gada 20. janvārī, Wayback Machine vietnē. "Tēvijas Sargs", 2016. gada februāris - 30 lpp.
↑ ^2,0 ^2,1 "Ģenerāli Kalēju apbedīs svētdien Alūksnē" Latvijas Kareivis (16.02.34.)^{[novecojusi saite]}
↑ Valsts Prezidenta pavēle armijai un flotei 1927. g. 17. novembrī. Nr. 117. Latvijas Kareivis, 1927. g. 18. novembrī.^{[novecojusi saite]}
↑ "Miris armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs" Latvijas Kareivis (15.02.34.)^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
L.k.o.k. biogrāfija
Biogrāfiski dati (angliski)

[1] Ēriks Jēkabsons. Latvijas armijas štāba priekšnieks — ģenerālis Aleksandrs Kalējs Arhivēts 2018. gada 20. janvārī, Wayback Machine vietnē. "Tēvijas Sargs", 2016. gada februāris - 30 lpp.

[ie2-2] 2,0 ^2,1 "Ģenerāli Kalēju apbedīs svētdien Alūksnē" Latvijas Kareivis (16.02.34.)^{[novecojusi saite]}

[3] Valsts Prezidenta pavēle armijai un flotei 1927. g. 17. novembrī. Nr. 117. Latvijas Kareivis, 1927. g. 18. novembrī.^{[novecojusi saite]}

[4] "Miris armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs" Latvijas Kareivis (15.02.34.)^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]

[4]