Krišjānis Ļūļaks
Krišjānis Ļūļaks (1883—1981) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvedis.
| ||||||||||||||
|
Dzīves gājums
labot šo sadaļuDzimis 1883. gada 26. jūnijā Zasas pagastā zemnieku ģimenē. Mācījās Jelgavas reālskolā. Iestājās Krievijas Impērijas armijā, mācījās Čugujevas karaskolā, ko pabeidza 1906. gadā un dienēja Rīgā (1906—1914). Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā Austrumprūsijā krita vācu gūstā. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada decembrī atbrīvots no gūsta un mobilizēts Sarkanajā armijā.
Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām 1921. gadā atgriezās Latvijā. Strādāja Latvijas kara skolā (1922—1928), bija tās priekšnieka v. i. (1928—1929), tad virsnieku kursu priekšnieks (1930). 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris (1932—1933). Latvijas armijas štāba apmācību daļas priekšnieks (1933—1938). Kara muzeja padomes loceklis (1934—1938), muzeja pārvaldnieks (1936—1938). Atvaļināts no dienesta 1938. gadā.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam uz ASV.
Miris 1981. gada 11. aprīlī Glendeilā, Kalifornijā.[1]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Sv. Annas ordenis, III šķira,
- Sv. Staņislava ordenis, III šķira,
- Sv. Vladimira ordenis, IV šķira,
- Triju Zvaigžņu ordenis, III un IV šķira,
- Zviedrijas Vāsas ordenis, III šķira.
Literatūra
labot šo sadaļu- Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918—1940: biogrāfiskā vārdnīca. Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga, 1998. — 317. lpp.