Rupjmaize
Rupjmaize ir latviešu tradicionālais rudzu maizes veids, ko cep ar malku kurinātā krāsnī uz klona no rupjajiem (1740. un 1800. tipa) rudzu miltiem, mīklai pievienojot iesalu un ķimenes, kas sniedz rupjmaizei raksturīgo garšu un smaržu.[1] Atkarībā no mīklas gatavošanā miltiem pievienojamā ūdens temperatūras izdala divus rupjmaizes paveidus — parasto rupjmaizi un plaucēto jeb salināto rupjmaizi.[2]
2014. gada 8. janvārī Eiropas Komisija apstiprināja salinātās rudzu rupjmaizes iekļaušanu Eiropas Savienības pārtikas kvalitātes shēmā „Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām”.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Daiga Kunkulberga, Valdis Segliņš. Maizes ražošanas tehnoloģija. Rīga : RTU izdevniecība, 2010. 224. lpp. ISBN 978-9984-32-233-9.
- ↑ Zigrīda Liepiņa. Daudzveidīgā maizīte. Rīga : Zinātne, 1993. 33. lpp. ISBN 5-7966-0971-8. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2020. gada 15. jūnijā.
- ↑ Kaspars Funts. «Latvijas salinātā rudzu rupjmaize iekļauta ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā». Latvijas Zemkopības ministrija, 2014. gada 10. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. Jūnijs. Skatīts: 2015. gada 23. februārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Māra Upīte. „Rupjmaize uz mūsu galda” Arhivēts 2020. gada 15. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (latviski). Vides vēstis. Skatīts: 2015. gada 23. februārī.
- Uldis Graudiņš. „Kāpēc rupjmaize vairs negaršo kā senāk?” (latviski). Latvijas Avīze. 2014. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 23. februārī.
- „Maizes ceptuve Lāči” (latviski). Raidījums „Ražots Latvijā”. Skatīts: 2015. gada 23. februārī.
 | Šis ar maizi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |