Laktozes nepanesība

Laktozes nepanesība ir sindroms, kam raksturīgs daļējs vai pilnīgs laktozi šķeļošā fermenta — laktāzes — trūkums zarnās. Zarnās nesašķeltā un neuzsūktā laktoze nokļūst resnajā zarnā, kur baktērijas to sadala pienskābē, etiķskābē, oglekļa dioksīdā un ūdeņradī, izraisot caureju, jo skābes palielina osmotisko spiedienu un tādējādi arī ūdens ieplūdumu zarnās, bet skābes un gāzes kairina zarnas gļotādu.^[1]

Laktozes nepanesības aptuvenā izplatība dažādās pasaules vietās

Vēsture un izplatība

Sākotnēji cilvēku organisms laktozi spēja pārstrādāt tikai agrā bērnībā, bet vēlāk laktāze pārstāja izdalīties. Pirms apmēram 7000 gadu Ziemeļeiropā radās ģenētiska mutācija, kas ļāva cilvēkam laktozi saturošus produktus lietot uzturā visu mūžu. Mūsdienās Eiropā vairumam cilvēku nav grūtību pārstrādāt laktozi, bet Dienvidaustrumāzijā un citur gandrīz visiem cilvēkiem joprojām raksturīga laktozes nepanesība.

Iedalījums

Atkarībā no tā, vai laktozes nepanesība ir iedzimta vai iegūta dzīves laikā, to iedala primārajā un sekundārajā laktāzes trūkumā. Primārais laktāzes trūkums var parādīties jau zīdaiņiem, savukārt sekundārais laktāzes trūkums var rasties arī pieaugušā vecumā kādu zarnu slimību laikā, piemēram, glutēna enteropātijas slimniekiem vai pēc kuņģa operācijām. Šo slimības simptomiem pierimstot, parasti mazinās arī sekundārais laktāzes trūkums.^[1]

Uzturs

Cilvēkiem ar daļēju laktozes nepanesību paredz uzturu ar samazinātu laktozes saturu (8—10 g laktozes), bet laktozi pilnībā nepanesošajiem — bezlaktozes uzturu (ar ne vairāk kā 1 g laktozes). Cilvēkiem ar laktozes nepanesību vispārējā gadījumā jāizvairās no piena un piena produktu lietošanas, kā arī tādiem produktiem, kam pievienots piens, piena pulveris vai piena cukurs (piemēram, piena un baltās šokolādes, dažādām konfektēm, maizes, cepumiem, bieži vien arī desām, zivju izstrādājumiem un saldinātājiem). Izņēmums var būt skābpiena produkti (piemēram, jogurts, kefīrs un rūgušpiens), jo tajos kopā ar laktozi ir arī pienskābes baktērijas, no kurām tievajā zarnā žultsskābju ietekmē atbrīvojas β galaktooksidāze, kas laktozi sašķeļ.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 117.—118. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.

Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Uztura_mācība-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 117.—118. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.

[1]