Jogurts ir skābpiena produkts, ko iegūst sarecinot pasterizētu pienu ar pienskābes baktēriju Streptococcus thermophilus un Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus ieraugu, kurās šīs baktērijas ir noteiktās attiecībās.[1]

Jogurts

Jogurtus var iedalīt atkarībā no to konsistences (sausnas satura un tā, vai receklis ir izjaukts vai neizjaukts) un pievienotajām piedevām. Pēc konsistences jogurtus iedala:

  • jogurtos ar neizjauktu recekli;
  • jogurtos ar izjauktu recekli;
  • dzeramajos jogurtos;
  • saldētajos jogurtos;
  • koncentrētajos jogurtos.

Pēc pievienoto piedevu veida:

  • saldinātajos jogurtos, kam ražošanā pievieno cukuru;
  • aromatizētajos jogurtos, kam pievieno garšas un aromāta piedevas.[1]

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka jogurtu pirmo reizi ieguva Turcijā, bet ir atrodami arī citi stāsti par jogurta izcelsmes vietu, piemēram, daži zinātnieki apgalvo, ka tas pirmo reizi iegūts Kaukāzā, nevis Turcijā. Vārds "jogurts" ir cēlies no turku vārda yoğurt, kas burtiskā tulkojumā nozīmē "sastindzis piens".[nepieciešama atsauce]

Ziemeļamerikā un Eiropā, izņemot Dienvideiropu, jogurts galvenokārt tiek gatavots no govs piena, Dienvideiropā un Turcijā — no aitas un kazas piena, bet Ēģiptē un Indijā — no ūdens bifeļa piena.[nepieciešama atsauce]

Jogurta rūpniecisko ražošanu Latvijas PSR 1965. gadā uzsāka Rīgas Piena kombināts kā viens no pirmajiem uzņēmumiem PSRS.[2]

  1. 1,0 1,1 Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 75.—78. lpp. ISBN 9984-596-37-0. Skatīts: 2019. gada 2. septembrī.
  2. Rīgas Piena kombināts. Rīga : Latvijas PSR gaļas un piena rūpniecības ministrija, Zvaigzne. 1968. 25. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu