Ladino

Ladino ; לאדינו, Ladino; גֿודיאו-איספאנייול, Djudeo-espanyol
Vēsturiskās ladino valodas kopienas Vidusjūras reģionā. Gredzenoti apļi apzīmē mūsdienu runas kopienas:
Valodu lieto:	Izraēla, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis, Francija, Grieķija, Brazīlija, Apvienotā Karaliste, Maroka
Pratēju skaits:	starp 100 un 200 tūkstošiem
Valodu saime:	Indoeiropiešu; Itāliskās; Romāņu; Rietumitāliešu; Gallu-ibēriešu; Ibēriešu-romāņu; Rietumibēriešu; Spāņu; Ladino
Rakstība:	ebreju alfabēts, latīņu alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	nav
Regulators:	Autoridad Nasionala del Ladino
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:	lad
ISO 639-3:	lad
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Ladino (לאדינו, Ladino), ebreju-spāņu valoda (גֿודיאו-איספאנייול, Djudeo-espanyol) jeb sefardu valoda ir romāņu valoda, kas radusies uz senās spāņu valodas bāzes. Būtībā tā ir arhaiska Kastīlijas spāņu valoda ar daudziem ivrita un aramiešu valodas elementiem. Tajā ir jūtamas arī arābu, turku un pat grieķu valodas ietekme.

Ladino valodas pirmsākumi ir meklējami 1492. gadā, kad ebreji, kuri nepieņēma tiem uzspiesto kristietību, bija spiesti izceļot no Spānijas. Tie uzsāka dzīvi citās valstīs, asimilējot to valodas, kā rezultātā radās ladino valoda. Mūsdienās ladino valodā runā aptuveni 100 tūkstoši sefardu ebreju, kas galvenokārt dzīvo Izraēlā. Citās pasaules zemēs šī valoda ir tuvu izmiršanai. Tiek lēsts, ka Turcijā dzīvo 8 tūkstoši ladino pratēju, Amerikas Savienotajās Valstīs — 3,5 tūkstoši, Francijā — 2,5 tūkstoši un Grieķijā — 1,3 tūkstoši.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ladino.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.