Gvido Šneiders (vācu: Guido Alexander Johann Schneider, 1866—1948) bija vācbaltiešu izcelsmes zoologs un pasniedzējs, Rīgas Politehniskā institūta, vēlāk Latvijas Universitātes (1907—1921) un Tartu Universitātes (1921–1923) profesors.

Gvido Šneiders
Guido Schneider
Gvido Šneiders
Personīgā informācija
Dzimis 1866. gada 30. septembrī
Rēvele, Igaunijas guberņa (tagad Tallina, Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1948. gada 31. maijā (81 gads)
Greifsvalde, PSRS okupācijas zona (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne zooloģija
Darba vietas Rīgas Politehniskais institūts, Latvijas Universitāte
Alma mater Tērbatas Universitāte

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1866. gada 30. septembrī Tallinā (toreizējā Rēvelē). Pēc Rēveles ģimnāzijas beigšanas (1886) viņš studēja medicīnu un zooloģiju Tērbatas Universitātē (1886–1891). Pēc tam strādāja Neapoles Zooloģiskajā stacijā (1896–1897), vadīja Sevastopoles Bioloģisko staciju (1897–1900), un darbojās Krievijas impērijas Izglītības ministrijā Sanktpēterburgā (1900–1907). 1896. gadā viņš ieguva maģistra grādu Sanktpēterburgas universitātē un 1903. gadā doktora grādu Helsinku universitātē. Kopš 1901. gada G. Šneiders bija Rīgas Dabaspētnieku biedrības (Naturforscher-Verein zu Riga) biedrs.

1907. gadā Šneiders sāka strādāt par mācībspēku Rīgas Politehniskajā institūtā, 1911. gadā viņu ievēlēja par profesoru. 1920.–1921. gadā profesors Šneiders vadīja Latvijas Universitātes Zooloģijas kabinetu, pēc tam strādāja Tartu Universitātē (1921–1923). Vēlāk G. Šneiders pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. Otrā pasaules kara laikā dzīvoja Pozenē, Vācijas okupētajā Polijā. Miris 1948. gada 31. maijā Greifsvaldē, PSRS okupācijas zonā Vācijā.[1]

Darbi labot šo sadaļu

 
G. Šneidera publikācija par nematodēm.

Gvido Šneideram bija plašas zooloģiskās intereses, viņš bija atzīta autoritāte nematožu (Nematoda) pētījumos, viņam par godu nosauktas nematodes Chromadorita guidoschneideri (Filipjev, 1929), Elaeophora schneideri (Wehr & Dikmans, 1935) un Eleutherolaimus schneideri (Turpeenniemi, 1997). Viņa vārdā nosaukts arī hidrozojs Perarella schneideri (Motz-Kossowska, 1905).

  • Einiges über Resorption und Excretion bei Amphioxus lanceolatus Yarrel. Jena: Fischer, 1899
  • Caryophyllaeus fennicus, 1902
  • Beitrag zur Kenntnis der im Uferschlamm des finnischen Meerbusens frei lebenden Nematoden. Helsingfors : Societas pro fauna et flora Fennica, 1906
  • Süsswassernematoden aus Estland. Leipzig, 1906
  • Der Obersee bei Reval. Berlin: R. Friedländer & Sohn, 1908
  • Dogma und Problem: Vortrag gehalten im Naturf.-Verein zu Riga am 2. Februar 1909 zur Feier des 100-jährigen Geburtstages von Charles Darwin. Riga: Jonck & Poliewsky, 1909
  • Über den Sprottenfang in der Umgegend von Domesnäs im Jahre 1908. Dorpat: Laakman, 1910
  • Eine Karpfenseuche in Kurland, 1912
  • Die Seefischerei von Lettland und Estland. Stuttgart: Schweizerbart, 1928

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2017, 815. sēj. ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA 178.–199. lpp.