Vikipēdija

Auseklis Veģis

(Pāradresēts no Veģis)

Auseklis Veģis (1903—1973) bija latviešu biologs, augu fiziologs, Latvijas Universitātes docents un Augu fizioloģijas katedras vadītājs (1940—1944), Upsalas Universitātes docents, goda doktors. Veģis pētījis un aprakstījis augu miera periodu atkarībā no ekoloģiskajiem faktoriem dabā un kā to ietekmēt ar augšanas apstākļu un stimulatoru palīdzību kultūrā. Viņa pētījumiem bija liela nozīme gan fundamentālā zinātnē, gan lauksaimniecībā, dārzkopībā un augu introdukcijā. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Auseklis Veģis
Auseklis Veģis
Personīgā informācija
Dzimis 1903. gada 27. decembrī
Mazstraupes pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1973. gada 5. jūnijā (69 gadi)
Upsāla, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Dzīves vieta Latvija, Zviedrija
Tautība latvietis
Vecāki Pēteris Veģis un Adelīna Rozālija dzim. Rudzīte
Zinātniskā darbība
Zinātne botānika, augu fizioloģija
Darba vietas Latvijas Universitāte (Rīga, Upsālas Universitāte (Zviedrija)
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Miera periods augstākajiem augiem, 1964.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1903. gada 27. decembrī Mazstraupes pagasta skolas skolotāja Pētera Veģa un viņa sievas Adelīnas Rozālijas, dzimušas Rudzītes, ģimenē.[1][2] 1906. gadā tēvs kā 1905. gada revolūcijas atbalstītājs ir spiest doties trimdā. Pirmo izglītību Auseklis apgūst mājās. No 1914. gada mācījās Longīna Ausēja reālskolā Cēsīs. 1916. gadā Veģu ģimene atkalapvienojās Baku, kur Auseklis mācījās pilsētas 1. reālskolā (1917—1920). Pēc Latvijas un Krievijas miera līguma noslēgšanas 1920. gadā, kopā ar ģimeni viņš atgriezās Latvijā, 1921. gada pavasarī absolvēja Cēsu Bērzaines valsts vidusskolu un sāka strādāt par skolotāju Mālupes pagasta Vecajā pagastskolā[3].

1922. gadā Veģi imatrikulēja Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē. Mācīties LU viņš sāka 1923. gadā. Jau studiju laikā viņš sāka strādāt par fakultātes Augu anatomijas un fizioloģijas katedras palīgasistentu, 1929. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta (maģistra) grādu un kļuva par asistentu. No 1932. līdz 1933. gadam bija iesaukts obligātajā karadienestā Armijas štāba rotā. No 1933. gada līdz 1935. gadam Auseklis Veģis bija jaunāko mācības spēku pārstāvis Fakultātes padomē, bet 1936.—1939. fakultātes Lekciju naudas atbrīvošanas komisijas loceklis. akadēmiskā vienības "Austrums" biedrs. 1938. gadā viņu LU ievēlēja par privātdocentu. No 1939. gada janvāra līdz 1940. gada 1. janvārim viņš kā Rokfellera fonda stipendiāts pētīja augu hormonus Utrehtas Universitātes Botānikas laboratorijā pie profesora Koningsbergera.[4] Sākoties karam, atgriezās Latvijā, kļuva par Augu fizioloģijas katedras vadītāju.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā Veģis ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur turpināja zinātniskos pētījumus Upsālas Universitātes Fizioloģiskās botānikas institūtā kā zinātniskais līdzstrādnieks, vēlāk kā docents. 1962. gadā par nopelniem zinātnē ievēlēts par Upsalas Universitātes goda doktoru[5]. Šajā laikā tapa A. Veģa ievērojamākais darbs "Miera periods augstākajiem augiem", kas publicēts 1964. gadā un ir starp visbiežāk citētajiem rakstiem augu fizioloģijā (365 seizes no 1964. līdz 2001. gadam). Viņš pierādīja, ka miera periodu augiem izraisa ārējie apstākļi un tādejādi ir viens no modernās augu fizioloģijas teorijas par miera periodu pamatlicējiem.[6]

Miris 1973. gada 5. jūnijā Upsālā.[7]

Docenta Veģa studiju laikā vāktais herbārijs glabājas Latvijas Universitātes Muzejā (RIG).

Darbi

labot šo sadaļu
  • Premature Sprouting Induced by Hetero-auxin (Indolyl-Acetic Acid). Rīga: Acta Societis Biologiae Latviae 7. 1937
  • Über den Einfluss der Aufbewahrungstemperatur auf die Dauer der Ruheperiode und die Streckungsbereitschaft der ruhenden Winterknospen von Stratiotes aloides. Uppsala: A.-b. Lundequistska bokhandeln, 1948, Physiologia Plantarum, 1948, 1(3): 216-235
  • Einfluß der Aufbewahrungstemperatur auf die Aktivität der Knospen nach beendeter Winterruhe. Physiologia Plantarum 1. 1949
  • Über den Einfluss der Temperatur und der täglichen Licht-Dunkel-Periode auf die Bildung der Ruhknospen zugleich ein Beitrag zur Enstehung des Ruhestandes Uppsala: Lundequistska bokhandeln, 1955., 175 p.
  • Formation of the Resting Condition in Plants: Environmental Factors Causing the Onset of Rest. Experientia 12(3), 1956
  • Dormancy in higher plants. Annual Review of Plant Physiology, 1964

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  2. ↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 280-281. lpp. ISBN 9789934827051.
  3. ↑ Jepsena I. Auseklis Veģis. https://cesupils.lv/auseklis-vegis/
  4. ↑ Latvijas Universitāte 20 gados, 2. sēj. Rīga, 1939.
  5. ↑ Skuja H. Augu fiziologam Dr. phil. h. c. Auseklim Veģim ieejot sestā gadu desmitā. “Laiks”, Nr. 101 (18.12.1963).
  6. ↑ https://web.archive.org/web/20160305040600/http://eeb.lu.lv/EEB/2004/Stalazs.pdf Arturs Stalažs, Ģederts Ieviņš. Latviešu augu fiziologa Ausekļa Veģa (1903—1973) ietekme uz modernajām dabaszinātnēm.
  7. ↑ «Londonas Avīze. - 1973. - 6. jūlijs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 21. martā.

Literatūra

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Auseklis_Veģis&oldid=3982772"