Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca
Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca (krievu: Русская Православная Старообрядческая Церковь) ir lielākā vecticībnieku-popiešu (vecticībnieki, kas atzīst priesterus) Krievijā un pasaulē. Uzskata sevi par senās Krievu Baznīcas turpinājumu. Viena no divām baznīcām, kas atzīst Belajakriņicas hierarhiju. Literatūrā šī baznīca bieži tiek saukta par Belajakriņicas hierarhiju (krievu: Белокриницкая иерархия).
._%D0%A0%D0%BE%D0%B3%D0%BE%D0%B6%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B5.JPG)
Pēc 2017. gada datiem Krievijas Pareizticīgajai vecticībnieku baznīcai pieder 367 dievnami un 5 klosteri. Ticīgo skaits ir ap 1 miljonu. Tagadējais baznīcas vadītājs (kopš 2005. gada) ir metropolīts Kornīlijs (Titovs). Baznīcas administrācija atrodas Maskavā Rogožskas slobodā.
Vēsture
labot šo sadaļuPēc patriarha Nikona reformām valsts sāka vajāt vecticībniekus, kas neatzina jaunpieņemtos rituālus. Vajāšanu gaitā vecticībnieki palika bez bīskapiem (tikai bīskaps drīkst iesvētīt priesterus), jo vienīgais bīskaps, kas bija stājies pret Nikona reformām - Kolomnas Pāvels - gāja bojā trimdā. Vecie garīdznieki, kas nepieņēma reformas, izmira. Vecticībnieki palika bez priesteriem. Daži vecticībnieki sāka uzskatīt, ka priesteri vairs nav vajadzīgi, jo pasaulē valda antikrists. Šos vecticībniekus sāka saukt par bezpopiešiem. Vēlāk šie bezpopieši bija sadalījušies dažādās kopienās, kuru mācību statūti ļoti atšķīrās savā starpā. Otra vecticībnieku daļa - popieši, kas atzina priesterus - pieņēma savā baznīcā priesterus no valdošās baznīcas, kas atteicās no "nikoniāņu ķecerībām". 18. gadsimta gaitā vecticībnieki bija mēģinājuši pieņemt kādu bīskapu, tomēr šie mēģinājumi neizdevās.
Ķeizara Nikolaja I valdīšanas laikā veco rituālu piekrītēji tika vairāk vajāti, tāpēc vecticībnieki izlēma dibināt bīskapa katedru aiz Krievijas robežām. 1846. gadā Belajakriņicas klosterī (toreizējā Austrijas, pēc tam Austroungārijas, pēc tam Rumānijas, bet vēlāk Ukrainas PSR, bet šobrīd Ukrainas teritorijā), Konstantinopoles baznīcas Sarajevas metropolīts Ambrozijs (Pappa-Georgopoli)[1], pēc pārrunām ar vecticībnieku mūkiem Pāvelu un Alimpiju, caur Konfirmāciju pieņēma vecticību, iesvētīja bīskapus un priesterus un dibināja Belajakriņicas hierarhiju.
1853. gadā tika dibināta Vladimiras arhibīskapa katedra, kas vēlāk tika pārdēvēta par Maskavas un visas Krievzemes arhibīskapa katedru. No šī katedras arī radās Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca. Tagad vecticībnieku baznīcai ir divi centri - Maskavā (Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca) un Brailā, Rumānijā (Krievijas Pareizticīgā vecticībnieku baznīca Rumānijā). Starp abām baznīcām ir euharistiskā sadraudzība, taču tās ir neatkarīgas viena no otras un katra tiek vadīta atsevišķi. Krievijas baznīcu pārvalda Maskavas un visas Krievzemes metropolīts, bet Rumānijas baznīcu pārvalda Belajakriņicas metropolīts. No 18. gadsimta līdz 1988. gadam tās oficiālais nosaukums bija Kristus Senpareizticīgā Baznīca (krievu: Древлеправославная Церковь Христова), taču šo nosaukumu bieži jauc ar Krievijas Senpareizticīgo baznīcu (krievu: Русская Древлеправославная Церковь), tāpēc 1988. gadā tika pieņemts lēmums mainīt oficiālo nosaukumu.
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā pastāv viena Belajakriņicas hierarhijas draudze ar svētā svētmocekļa protopopa Abakuma dievnamu, kas atrodas Jēkabpilī. Tā ir vienīgā popiešu draudze visā Baltijā (taču tā pieder pie Belajakriņicas metropolijas (Rumānija), nevis Maskavas).
Baznīcas vadītāji
labot šo sadaļu| Vārds Tituls |
Portrets | Periods | |
|---|---|---|---|
| Antonijs (Šutovs)[2] Maskavas un visas Krievzemes arhibīskaps |
|
1863. gada 18. februāris | 1881. gada 8. novembris |
| Savatijs (Ļovšins)[3] Maskavas arhibīskaps |
|
1882. gada 10. oktobris | 1898. gada 19. marts |
| Arsēnijs (Švecovs)[4][5] Aizvietotājs. Uraļskas bīskaps |
|
1898. gada 19. marts | 16. oktobris |
| Jānis (Kartušins)[6][7] Maskavas un visas Krievzemes arhibīskaps |
|
1898. gada 16. oktobris | 1915. gada 24. aprīlis |
| Aleksandrs (Bogatenko)[8] Aizvietotājs. Rjazaņas bīskaps |
|
1915. gada 28. aprīlis | 30. augusts |
| Meletijs (Kartušins)[9] Maskavas un visas Krievzemes arhibīskaps |
.jpg)
|
1915. gada 30. augusts | 1934. gada 4. jūnijs |
| Vikentijs (Ņikitins)[10] Aizvietotājs. Kaukāzas bīskaps |
1935. gada februāris | 1938. gada 13. aprīlis | |
| Sava (Anaņjevs)[11] Aizvietotājs. Kalugas un Smoļenskas bīskaps |
1938 | 1940 | |
| Irinarhs (Parfjonovs)[11] Maskavas un visas Krievzemes arhibīskaps |
|
1941 | 1952. gada 7. marts |
| Flaviāns (Sļesarevs)[12] Maskavas un visas Krievzemes arhibīskaps |
|
1952. gada 16. marts | 1960. gada 25. decembris |
| Jāzeps (Moržakovs)[13] Maskavas un visas Krievzemes arhibīskaps |
|
1961. gada 19. februāris | 1970. gada 3. novembris |
| Nikodims (Latiševs)[14] Maskavas un visas Krievzemes arhibīskaps |
1971. gada 24. oktobris | 1986. gada 11. februāris | |
| Anastasijs (Kononovs)[15] Aizvietotājs. Rostovas pie Donas bīskaps |
1986. gada 14. februāris | 9. aprīlis | |
| Alimpijs (Gusevs)[16] Maskavas un visas Krievzemes metropolīts |
1986. gada 6. jūlijs | 2003. gada 31. decembris | |
| Jānis (Vituškins)[17] Aizvietotājs. Jaroslavļas un Kostromas arhibīskaps |
2004. gada 3. janvāris | 12. februāris | |
| Andriāns (Četvergovs)[18] Maskavas un visas Krievzemes metropolīts |
|
2004. gada 9. februāris | 2005. gada 10. augusts |
| Jānis (Vituškins) Aizvietotājs. Jaroslavļas un Kostromas arhibīskaps |
2005. gada 23. oktobris | 11. augusts | |
| Kornīlijs (Titovs) |
|
2005. gada 18. oktobrī | |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Амвросий, митрополит Белокриницкий». rpsc.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
- ↑ «Шутов Антоний (в миру Андрей Иларионов)». www.rulex.ru.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
- ↑ «Арсений епископ Уральский». rpsc.ru.
- ↑ «Епископ Арсений Уральский. Деяния Соборов. Продолжение». ruvera.ru.
- ↑ «Иоанн (Картушин) - И - Словарь с иллюстрациями - Самарское староверие». samstar.ucoz.ru.
- ↑ «Иоанн, архиепископ Московский и всея Руси». ruvera.ru.
- ↑ «Бичехвост Николай Федорович. Александр, епископ старообрядческий». samlib.ru.
- ↑ «1910 г., август, Москва». rpsc.ru.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
- ↑ 11,0 11,1 «Вятское старообрядчество Киров — Официальный сайт». kirovold43.ru.
- ↑ «Флавиан (Слесарев) - Ф - Словарь с иллюстрациями - Самарское староверие». samstar.ucoz.ru.
- ↑ «Памяти архиепископа Иосифа (Моржакова) - 12 Сентября 2011 - Самарское староверие». samstar.ucoz.ru.
- ↑ «О. Иоанн Севастьянов. После владыки Никодима. Часть вторая». ruvera.ru.
- ↑ «АНАСТАСИЙ». www.pravenc.ru.
- ↑ http://starove.ru/anons/pamyat-mitropolita-alimpiya-guseva/?instance_id=180
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 11. jūnijā.
- ↑ «На кафедру предстоятеля Русской Православной Старообрядческой Церкви возведен новый митрополит Московский и всея Руси Андриан (Четвергов) : Русская Православная Церковь». mospat.ru.[novecojusi saite]