Atvērt galveno izvēlni

Klāvs Elsbergs (1959. gada 3. janvāris1987. gada 5. februāris) bija latviešu dzejnieks, redaktors, atdzejotājs un tulkotājs.

Klāvs Elsbergs
Klāvs Elsbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1959. gada 3. janvārī
Rīga, Flag of the Latvian Soviet Socialist Republic.svg, Latvijas PSR,
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1987. gada 5. februārī (28 gadi)
Jūrmala, Flag of the Latvian Soviet Socialist Republic.svg, Latvijas PSR,
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Vecāki Vizma Belševica
Zigurds Elsbergs
Brāļi Jānis Elsbergs
Dzīvesbiedre Irēna Auziņa

BiogrāfijaLabot

Klāvs Elsbergs dzimis Rīgā, viņa māte bija dzejniece Vizma Belševica, tēvs — tulkotājs Zigurds Elsbergs. No 1977. līdz 1982. gadam studējis franču filoloģiju LVU; atdzejojis no franču, angļu un krievu valodas (Gijoma Apolinēra, Pola Eliāra, Tristana Carā, Luija Aragona un daudzu citu autoru darbus). 1978. gadā viņš apprecējās ar dzejnieci Irēnu Auziņu. Elsbergs strādājis par redaktoru izdevniecībā "Liesma", kā arī aktīvi piedalījies savulaik ļoti nozīmīgā žurnāla "Avots" veidošanā.

Klāvs Elsbergs gāja bojā mīklainos apstākļos 1987. gada 5. februārī rakstnieku namā Dubultos, tiek pieļauta iespēja, ka viņš ticis nogalināts.(izmests vai izgrūsts pa logu)

1987. gadā nodibināta Klāva Elsberga prēmija. Sākotnēji prēmiju piešķīra Rīgas jauno literātu apvienība par gada labāko debijas grāmatu. Sākoties grāmatniecības krīzei, prēmiju piešķīra par gada labākajām publikācijām presē. No 1990. līdz 1993. gadam prēmija netika piešķirta. 1994-2003. laureātu noteica ar slēgtu dzejas vai atdzejas debijas grāmatas manuskriptu konkursu. Prēmija izpaudās kā attiecīgā autora izdota grāmata, to piešķir Rakstnieku savienība (pārstāvis — Edvīns Raups) sadarbībā ar Klāva Elsberga mantiniekiem (Irēna Auziņa) un izdevniecību. Žūrijā katru gadu ir arī trīs iepriekšējie prēmijas laureāti un šā prēmijas modeļa idejas autors, neatkarīgs eksperts Ingus Josts.

Ar Elsberga dzeju dziesmas komponējis Juris Kulakovs, tās izpilda grupa "Pērkons" ("Kukurūza", "Baletomānija", "Lampas un zvaigznes", "Neatvadīsimies", "No naktssargu būšanām", "Eksotiskā sala" un citas). Savukārt grupa "Zodiaks" izpildījusi Jāņa Lūsēna komponēto dziesmu "Mirušais gadsimts". 2006. gadā iznāca Kaspara Dimitera albums "Cik smalkā diegā viss karājas".

2009. gadā apgādā "Mansards" izdota Elsberga grāmata "Dzeja", kurā apkopoti visi trīs viņa krājumi, kā arī tajos nepublicētie dzejoļi.

2009. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Varis Piņķis iestudējis Elsberga dzejas monoizrādi “Klāvs”. 2017. gadā Liepājas teātrī tapis dzejas iestudējums “Par mīlestību”.

BibliogrāfijaLabot

Dzejoļu krājumiLabot

  • Pagaidīsim ausaino. Rīga: Liesma, 1981.
  • Bēdas uz nebēdu. Rīga: Liesma, 1986.
  • Velci, tēti. Rīga: Liesma, 1989.

Darbu izlases un kopojumiLabot

  • "Raksti" 3 sējumos:
  1. Pie sienas un Maigajā zemē [dzeja]. Rīga: Enigma, 1997.
  2. Gājiens [proza, tulkojumi, recenzijas]. Rīga: Enigma, 1999.
  3. Tīkami rosīgi šļaksti [raksti, vēstules]. Rīga: Enigma, 2000.
  • Dzeja. Rīga: Mansards, 2009.

TulkojumiLabot

  • Iraklijs Androņņikovs. Mūzikai. Rīga: Zvaigzne, 1981.
  • Gijoms Apolinērs. Gājiens. Rīga: Liesma, 1985.
  • Kurts Vonnegūts. Lopkautuve Nr. 5; Čempionu brokastis [kopā ar A. Ulmani]. Rīga: Liesma, 1987.

LiteratūraLabot

  • Bibliogrāfija // Elsbergs K. Tīkami rosīgi šļaksti. — Rīga: Enigma, 2000. — 285.—323.lpp. (Informācija par Klāva Elsberga, kā arī viņam veltītām publikācijām.)