Juris Kulakovs

Juris Kulakovs
Galvenā informācija
Dzimis	Juris Kulakovs; 1958. gada 20. maijā (65 gadi); Līvāni, Latvijas PSR, PSRS
Žanri	rokmūzika
Nodarbošanās	komponists, pianists
Instrumenti	balss, akordeons, bungas, taustiņinstrumenti, ģitāra
Darbības gadi	1970. gadi—pašlaik
Izdevēji	Mikrofona Ieraksti
Darbība ar	Arka; Menuets; Kulakovs, Gžibovskis un Žukovskis; Pērkons

Juris Kulakovs (dzimis 1958. gada 20. maijā Līvānos) ir latviešu mūziķis, galvenokārt pazīstams pateicoties darbībai grupās "Menuets" un "Pērkons".

BiogrāfijaLabot

Bērnībā mūzikas skolā Kulakovs mācījies akordeona spēli.^[1] Viņš vēlāk apguvis taustiņinstrumentus un ir bijis viens no pirmajiem sintezatora īpašniekiem Latvijā.^[1] 1979. gadā beidz J. Mediņa mūzikas vidusskolu Rīgā.

1978. gadā pievienojies grupai "Menuets",^[2] spēlējis tajā taustiņinstrumentus līdz pat grupas darbības pārtraukšanai 1983. gadā, grupa izpildījusi arī dažas Kulakova kompozīcijas.

1980. gadā kopā ar daļu Menueta dalībnieku izveidojis grupu "Pērkons",^[1]^[3] ir gandrīz visu tās dziesmu mūzikas autors, taustiņinstrumentālists un grupas vadītājs. 1984. gadā beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti estrādes un pūtēju orķestra diriģēšanas specialitātē beidzis arī Pētera Plakida kompozīcijas klasi.

1980. gados komponējis dziesmas aktiera Edgara Liepiņa koncertprogrammām "Pasmaidi, sirds gaiša kļūs", "Ārprāc 88" u.c.

Rakstījis mūziku arī teātrim un filmām, 1990. gados pievērsies lielākas formas vokāli instrumentālu skaņdarbu komponēšanai. Rīgas Muzikālajā teātrī iestudēti Kulakova sarakstītie mūzikli "Žilī" (1991) un "Latvijas karalis" (1992), Daugavpils teātrī - rokopera "Čigāns sapnī" (2001). 2001. gadā saņēmis Teātra gada balvu par mūziku A. Sent-Ekziperī "Mazā prinča" izrādei Liepājas teātrī.

DarbiLabot

Mūzika teātra izrādēmLabot

Liepājas teātrī:

J. Janševska "Dzimtene" (1986)
Š. Deleinijas "Medus garša" (1987)
A. Čaka "Psihiskais uzbrukums" (1989)
V. Šekspīra "Sapnis vasaras naktī" (1992)
B. Brehta "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (1999)
A. Sent-Ekziperī "Mazais princis" (2001)
J. Kulakova, J. Petera "Stikla kalns" (2003)

Jaunajā Rīgas teātrī:

F. Vēdekinda "Pavasara atmoda" (1995)
E. Šņores, J. Rijnieka "Livonijas sapņi" (1997)

Nacionālajā teātrī:

G. Figeiredu "Dons Žuans" (1982)
Raiņa "Spēlēju, dancoju" (1991)
Sebastjana, P. Harisa "Bagātību sala" (1992)

Citi darbiLabot

Dziesmu cikls "Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem" (1987)
Viencēliena opera "Debešķīgā nepieciešamība" (1996)
Kantāte "Mateja pasija" (1999)
Dziesmu cikls "Ētera odējs" ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju (2007)

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «Juris Kulakovs». Pie Raimonda.^{[novecojusi saite]}
↑ «Menuets». Pie Raimonda. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 1. jūnijā.
↑ «Pērkons». Pie Raimonda. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. maijā. Skatīts: 2009. gada 1. jūnijā.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[raimonds-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 «Juris Kulakovs». Pie Raimonda.^{[novecojusi saite]}

[2] «Menuets». Pie Raimonda. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 1. jūnijā.

[3] «Pērkons». Pie Raimonda. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. maijā. Skatīts: 2009. gada 1. jūnijā.

[1]

[2]

[3]

Juris Kulakovs
Galvenā informācija
Dzimis	Juris Kulakovs 1958. gada 20. maijā (65 gadi) Līvāni, Latvijas PSR, PSRS
Žanri	rokmūzika
Nodarbošanās	komponists, pianists
Instrumenti	balss, akordeons, bungas, taustiņinstrumenti, ģitāra
Darbības gadi	1970. gadi—pašlaik
Izdevēji	Mikrofona Ieraksti
Darbība ar	Arka Menuets Kulakovs, Gžibovskis un Žukovskis Pērkons