Jānis Elsbergs (dzimis 1969. gada 18. janvārī Rīgā) ir latviešu dzejnieks, tulkotājs, redaktors.

Jānis Elsbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1969. gada 18. janvārī (55 gadi)
Rīga
Dzīves vieta Rīga
Tautība latvietis
Nodarbošanās dzejnieks
tulkotājs
dziesmu tekstu autors
Darbības gadi 1990—pašlaik
Vecāki Vizma Belševica
Zigurds Elsbergs
Brāļi Klāvs Elsbergs
Augstskola Latvijas Universitāte

Jāņa Elsberga vecāki ir dzejniece Vizma Belševica un vijolnieks, tulkotājs Zigurds Elsbergs. Viņa vecākais brālis bija dzejnieks Klāvs Elsbergs. 1987. gadā izglītību ieguvis Rīgas 49. vidusskolā, vēlāk studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, vēlāk Svešvalodu fakultātē.[1]

No 1989 līdz 1992. gadam J. Elsbergs vairākās skolās bija angļu un latviešu valodas skolotājs. 1992. gadā korespondents radiostacijā "Brīvā Eiropa". 1993. gadā īslaicīgi darbojās laikrakstā "Rakstnieka Vārds" un žurnālā "Vārds" kā galvenais redaktors, bija žurnāla "Karogs" (1995-1996) un žurnāla "Luna" redaktors (1997-1999). No 1996. līdz 2000. gadam vadīja Rīgas Jauno literātu apvienību. Darbojās kā literārais konsultants gan Jauno autoru seminārā, gan jauniešu literārajā nometnē "Aicinājums", gan preses izdevumu redakcijās.[1]

Jānis Elsbergs tulko no angļu un franču valodas romānus un dramaturģijas darbus, daļa no tiem iestudētu Latvijas teātros, amerikāņu dzeju, lietuviešu dzeju un prozu. Atsevišķi atdzejojumi un tulkojumi arī no vācu, krievu un itāļu valodas. Elsbergs ir vairāku dzejas un atdzejas grāmatu redaktors, tāpat arī vairāku lielapjoma dzejas, prozas un tulkojumu izlašu sastādītājs un redaktors. Jāņa Elsberga izlases izdotas zviedru un ukraiņu valodā, viņa dzeja tulkota un publicēta arī angļu, lietuviešu, krievu un turku valodā.[1]

Tulkojis latviešu valodā Viljama Šekspīra, Artura Millera, Pola Klodela un citu autoru lugas Latvijas teātriem. Atdzejojis mūsdienu amerikāņu dzejnieku (Čārlza Simiča, Gregorija Korso, Garija Snaidera) darbus un arī Volta Vitmena dzeju. Tulkojis Čārlza Bukovska dzeju un prozu. Viens no Kurta Vonnegūta darbu tulkotājiem latviešu valodā ("Zilbārdis", "Līķu Pēteris", "Galapagu salas", "Fokuss Pokuss", "Ietupinātais", "Laikatrīce"). Grāmatās iznākuši arī vairāki citi amerikāņu un britu autoru romāni.

Sastādījis gan V. Belševicas un K. Elsberga, gan arī citu autoru darbu izlases: Ievas Rozes "Reabilitācija. Zaļie sapņi" (1994), "Pilnais mērs" (2000), Olafa Stumbra dzejas izlase "Rokāde" (2001). Piedalījies Gata Krūmiņa grāmatas "Skārda blūzs" (2000) veidošanā.

Rakstījis dziesmu tekstus mūziķim Intaram Busulim un citiem izpildītājiem, kā arī libretu komponista Kārļa Lāča mūzikliem "Pūt, vējiņi!", "Jevgeņijs Oņegins" un "Žanna d'Arka".

2021. gadā saņēmis Literatūras gada balvu par amerikāņu dzejnieka un rakstnieka Čārlza Bukovska dzejas izlases "Kodiens" atdzejojumu.

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu
  • Vistīrākā manta [ar pseidonīmu Jānis Ramba]. Rīga: Artava, 1993.
  • Rīta kafija [ar pseidonīmu Jānis Ramba]. Rīga: Daugava, 1996.
  • Daugavas bulvāris. Rīga: Pētergailis, 2000.
  • Panti [izlase ar jauniem dzejoļiem]. Rīga: Neputns, 2008.
  • Bez variantiem. Rīga: Aminori, 2023.

Ārējās saites

labot šo sadaļu