Katoļu baznīcas hierarhija

Baznīcas hierarhija (grieķu: hieros — svēts, archē — vara) ir pēc garīdznieku amata pakāpēm posmotā baznīcas pārvalde. Tā kā Romas Katoļu baznīca kā sociālais institūts ir plaši attīstījies un sarežģīts, nosacīti, tās hierarhiju (Katoļu baznīcas garīdzniecību) var sadalīt pa karjeras kāpnēm.

Hierarhijas virsotne

Katoļu baznīcas galva ir Romas Pāvests.

Kopš mūsu ēras sestā gadsimta Pāvesta titulu lieto Romas pilsētas bīskaps. Pamatojoties uz baznīcas tradīciju, pirmais Romas bīskaps ir bijis viens no Jēzus Kristus apustuļiem — Svētais Pēteris, tāpēc visi vēlākie Romas bīskapi ir tiešie viņa kā garīgās tā arī laicīgās varas pārmantotāji. Apustuļa Pētera pēctecis pāvests vada Baznīcu ar bīskapiem pēc Kristus gribas (Lumen gentium). Svētais gars ieceļ par bīskapiem, lai viņi vadītu Dieva Baznīcu, ko Viņš ieguva ar savām asinīm (Apustuļu darbi 20, 28)II Vatikāna koncils deklarēja: "Bīskapos mūsu Kungs Jēzus Kristus darbojas to labā, kuri Viņam tic."

Romas Pāvests ir ne tikai Romas Katoļu baznīcas Virsgans jeb Virspriesteris (latīņu: Pontifex Romanus), bet arī vienlaicīgi Vatikāna pilsētas-valsts vadītājs, Svētā Krēsla suverēns un monarhs. Ar to izskaidrojams, ka Pāvestam kā valsts vadītājam ir savi legāti — pāvesta sūtņi un apustuliskie nunciji — Svētā Krēsla diplomāti — Vatikāna valsts vēstnieki valstīs, kurām ir noslēgts konkordāts ar Svēto Krēslu.

Romas Pāvestu ievēl Kardinālu kolēģija.

Augstākais goda līmenis

Kardināls — goda tituls, kuru piešķir par īpašiem un izciliem nopelniem; par viņu var kļūt praktiski bīskaps, kuru Pāvests, vadot konsistoriju, iekļauj kardinālu kolēģijā. Katram kardinālam tiek piešķirta titulbaznīca Romā. Kardināls vienlaicīgi pārvalda arī metropoliju, diecēzes vai diecēzi, izņemot gadījumus, ja ir emeritēts.

Augstākais līmenis

Bīskapi, kurus konsekrē Pāvests. Viņiem tiek nozīmēta diecēze vai metropolija, ko būs jāvada, var tikt arī nominēti par titulārbīskapiem. Bīskapiem piešķir katedrāli, kurā norisinās viņa ingress. Arī bīskapiem ir vairākas hierarhijas pakāpes:

• metropolīts (sengrieķu: metropolites) — augsts tituls, ko piešķir Pāvests arhibīskapiem, kuri pārvalda vairākas bīskapijas vai arhidiecēzi;
• pakāpi zemāk atrodas arhibīskaps (sengrieķu: archiepiskopos) — augsts tituls, ko piešķir Pāvests vecākajam, galvenajam bīskapam.
• bīskaps — augsts tituls, ko piešķir Pāvests, viņiem tiek piešķirta teritoriāla pamatvienība, piemēram, diecēze
• palīgbīskaps — augsts tituls, ko piešķir Pāvests. Tiek nozīmēts palīgā kādam bīskapam; palīgbīskapam var tikt piešķirtas pēctecības tiesības uz citu, augstāku titulu.

Vidējais līmenis

Priesteri, kurus ordinē bīskapi, nozīmējot viņiem draudzi. Priesteriem arī ir sava hierarhija:

• prelāts — priesteris, kuram par īpašiem nopelniem šo goda titulu piešķir Pāvests.
• monsinjors — priestera goda tituls.
• dekāns — priesteris, kura pakļautībā atrodas vairākas draudzes un prāvesti.
• prāvests — priesteris, kura pakļautībā ir viena vai vairākas draudzes.
• vikārs — priesteris, kurš pakļaujas prāvestam.

Zemākais līmenis

Diakoni, kurus ordinē bīskaps; diakoni tiek nozīmēti draudzē un pakļaujas prāvestam, palīdz viņa darbā. Lielā draudzē var būt arhidiakons- vecākais jeb galvenais no diakoniem, kurš ir tuvākais bīskapa palīgs Svētās Mises celebrēšanā.

Ārējās saites

• www.catholic.lv
• www.vatican.va