Svētais Pēteris

Svētais Pēteris
	Pītera Paula Rubensa glezna, kurā attēlots Svētais Pēteris (17. gadsimts)
Apustulis, Pirmais pāvests
Dzimis	1. gadsimtā p.m.ē.; ; Betsaida, Palestīna, Romas impērija; (tagad Izraēla)
Miris	67. gads m.ē.; ; Roma, Romas impērija; (tagad Itālija)
Godā	Romas Katoļu baznīcā, luterānismā, pareizticībā, anglikānismā, islāmā
Svētvieta	Svētā Pētera bazilika,; Roma, Itālija
Piemiņas diena	29. jūnijs
Simboli	Klints, Debesu atslēgas

Svētais Pēteris (grieķu: Πέτρος, Pétros, īstajā vārdā Simeons bar Jona (Jonas dēls)) bija ebrejs, viens no divpadsmit Jēzus Kristus apustuļiem (mācekļiem), viens no agrīnās kristiešu baznīcas līderiem, katolicismā tradicionāli tiek uzskatīts par pirmo Romas bīskapu un līdz ar to par pirmo Romas pāvestu. Sīmaņa vārds Jaunajā Derībā ir pieminēts 75 reizes, kā Pēteris pieminēts 154 reizes (tiekot saukts vārdā Pétros — "klints"), bet 9 reizes Jēzus viņu sauca par Kefa.^[1] Ikonogrāfijā apustuli Pēteri parasti attēlo ar atslēgu rokās, kas simbolizē uzticēto ticības sargāšanu.

Biogrāfija

Simeons (jeb, kā latviešu literatūrā iegājies - Sīmanis) dzimis ap 1. gadu Betsaidā (Palestīna), mazpilsētiņā Galilejas ezera krastā. Pēc nodarbes zvejnieks. Strauja un nesavaldīta rakstura cilvēks. Bijis precējies (viņa sievasmāte, kuru Jēzus izdziedināja, dzīvoja Kafarnaumā).

Ticības ceļš

Jēzus sludināja Ģenecaretes ezera krastā. Klausītāju pūlis traucēja, tāpēc ieraudzījis divas krastam pietauvotās laivas, kurās no zvejas atgriezušies zvejnieki skaloja tīklus, Jēzus iekāpa Sīmaņa laivā. Sēžot šajā improvizētajā katedrā, Jēzus turpināja sludināt. Kad pabeidza runāt, teica Sīmanim: „Dodies dziļāk un izmet savus tīklus zvejai”. Sīmanis atbildēja: „Mācītāj, visu nakti mēs strādājām, bet nekā nesazvejojām; tomēr Tavā vārdā es izmetīšu tīklu”. Tīkls izrādījās pilns ar lomu un Sīmanis krita pie Jēzus kājām, sacīdams: „Aizej no manis, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!” Jēzus sacīja Sīmanim: „Nebaidies! No šī laika tu zvejosi cilvēkus”. Tā Sīmanis kļuvis par vienu no pirmajiem četriem Jēzus mācekļiem. Pēteris bija pirmais, kurš Jēzu nosauca par Mesiju.

Jēzus aresta brīdī Pēteris izrāvis zobenu, lai aizstāvētu Kristu, taču Jēzus licis viņam savaldīties: "Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā".^[2]

Saskaņā ar Evaņģēliju, Pēteris bija paša Kristus izraudzītais Viņa vietnieks zemes virsū, klints, uz kuras Kristus uzcēla savu Baznīcu: “Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.”^[3]

Pēc Kristus augšāmcelšanās apustulis Pēteris, sludinot kristietību, apceļoja ne tikai Svētās zemes pilsētas un ciemus, bet arī Sīriju, Ziemeļāfriku un Spāniju. Viņš izveidoja Jeruzalemes kristiešu kopienu un kļuva par pirmo Romas bīskapu. Ap 67. gadu, Nerona īstenoto vajāšanu laikā labprātīgi atdeva sevi tiesas rokās un tika sists krustā ar galvu uz leju.

Jaunajā Derībā iekļautas viņa sarakstītās vēstules ticīgo draudzēm.