Katlešu svīta

Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus). Dienvidu daļā tā iestiepjas Lietuvas teritorijā, bet uz austrumiem Krievijas teritorijā izplatīta kā Sņežas horizonts. Katlešu svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz izskalotu un vietām karsta procesam pakļauto Daugavas svītas dolomītu virsmas.To pamatā ir novērojami konglomerāti un sīka ieskalota brekčija, kas konstatēta Daugavas, Ogres un Juglas upju krastu atsegumos. Abavas, Ventas un Tebras upju baseinos, kā arī Latvijas ziemeļaustrumos gar Gauju un Vizlas upīti pie Vidagas, Žākles un Sleguma izskalojuma virsmas pamatnē nomaina spēcīgam karsta procesam pakļautās Daugavas svītas nogulumu virsmas, kas norāda uz sedimentācijas pārrāvumu. Vienīgi Latvijas pašos dienvidrietumos un Lietuvas teritorijā pāreja no Daugavas svītas uz Katlešu svītu ir diezgan pakāpeniska. Svītas augšējā robeža sakrīt ar reģionālu izskalojuma virsmu, kā arī stratigrāfisku un ģeogrāfisku nesaderību ar Ogres svītas nogulumu apakšējo daļu, kas uzguļ Katlešu svītas nogulumiem (izņēmums ir Gulbenes un Mālpils ieplaku zonas, kas pieguļ Rīgas-Pleskavas kāplei). Robeža starp Katlešu un Ogres svītām būtībā ir arī robeža starp vidusfrāna un augšfrāna nogulumiem, tādējādi Katlešu svīta atbilst vidusfrāna jūras regresijas fāzei. Svītas biezums ir 3-65 metri. Svītas nosaukumu ieteica ģeologs V. Grāvītis no Katlešu ciema Latvijas ziemeļaustrumos, kur Pededzes un Liepnas krastos atsedzas svītas nogulumi. Stratotipiskie atsegumi ir Daugavas labajā krastā pie Lielvārdes pilsdrupām un pilskalna, bet parastratotipi Ogres krastu atsegumos posmā no Trunču līdz Vectulku mājām, Liepnas urbumā (intervāls 51,0-74,1 m), kā arī Kupravas māla raktuvēs.

Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām

Litoloģiskais raksturojums

Katlešu svītas nogulumus veido pārsvarā gaišzili, sarkanīgi un raibi krāsoti hidrovizlas māli un dolomītmerģeļi ar rupji vizlainu aleirolītu, smilšakmeņu, kā arī mālainu un smilšainu dolomītu starpkārtām. Ļoti mālaini un smilšaini griezumi ir raksturīgi svītas izplatības ziemeļu joslā, kas robežojas ar Rīgas-Pleskavas un Matkules kāplēm. Aiviekstes, Daugavas, Iecavas, Mēmeles, Mūsas, Tebras, un Bārtas upju baseinos parādās dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtas, Latvijas dienvidrietumos un Ziemeļlietuvā - slāņainā un rozetu ģipša starpkārtas.

Stratigrāfiskais dalījums

Latvijas austrumos, centrālajā daļā un ziemeļrietumos Katlešu svīta sastāv no trim ridām (no apakšas uz augšu): Ikšķiles, Liepnas un Kupravas ridas.

• Ikškiles rida sastāv no raibiem māliem, mālainu dolomītmerģeļu un mālainu dolomītu mijas, krītveidīgiem un smilšainiem apospongiju dolomītiem un slīpslāņotiem smilšakmeņiem, kas mijas ar māliem un dolomītmerģeļiem. Biezums 2-10 metri.

• Liepnas rida sastāv no smilšakmens un dolomīta ar dolomītmerģeļa un māla starpslāņiem. Bez smilšakmeņiem nogulumus var veidot konglomerāti, smilšaini dolomīti, kas mijas ar raibiem aleirītiem, māliem, dolomītmerģeļiem, dolomītiem un ģipšakmeņiem. Biezums 5-8 metri.

• Kupravas rida sastāv no sarkanīgiem un raibiem māliem, aleirolītiem un dolomītmerģeļiem. Māli ir sīkdispersi, un tos veido māla minerāls illīts ar jauktslāņu illīta-smektīta mālu minerālu klātbūtni. Kupravas ridas nogulumos Kupravas karjerā ir atklāti dolokrēti - cietas dolomīta garozas, kas veidojušās augsnes horizontā vai nedaudz dziļāk, ap gruntsūdens līmeni, laikā, kad nogulumi bija atsegušies Zemes virspusē. Kupravas rida ir saglabājusies tikai Gulbenes un Mālpils ieplakā, jo pārējā teritorijā tā Ogres transgresijas laikā tika noskalota. Biezums 10-55 metri.

Paleontoloģiskais raksturojums

Katlešu svītas nogulumi paleontoloģiskā ziņā ir samērā nabadzīgi. Apakšējās Ikšķiles un Liepnas ridās ir sastopamas racējorganismu (fukoīdu) ejas, krama sūkļu spīkulas, reizēm frāna konhostraku Glyptoasmussia ex gr. vulgaris, lingulīdas Lingulipora cf. loewinsoni, L. cf. squamiformis, Lingula sp., gliemeņvēži Acanthonodella cf. terciocornuta, Buregia sp. u.c. Ihtiofaunu pārstāv bezžokļaiņi Aspidosteus sp., Psammosteus cf. falcatus, bruņuzivis Plourdosteus sp, Bothriolepis cf. panderi, Bothriolepis cf. maxima, Bothriolepis sp. Nr.1, Bothriolepis sp. Nr.2, kaulzivis Holoptychius nobilisimus, Dipterus sp.

Kupravas ridā bez jau minētajiem var sastapt arī otiņspures Holoptychius cf. giganteus, gliemeņvēžus Bairdia quarziana, B. naumovae, Buregia bispinosa, Cavellina lovatica, Evlanella sculptilis, Knoxiella crassa, K. konensis, K. collina, Knoxites menneri, K. cornutus, Paraparchites copis u.c. Pleckājus pārstāv Spinatrypa ex gr. tubaecostata, Cyrtospirifer sp., Productella aff. tschudica, Tenticospirifer ex gr. tenticulum, Theodossia sp.

Derīgie izrakteņi

Latvijas ziemeļaustrumos ap Balviem un Kupravu svītā ietilpst biezas mālu iegulas, kurām ir liela praktiska nozīme kā būvkeramikas izejvielai. Šiem māliem ir koši sarkana krāsa, nedaudz paaugstināts karbonātu saturs, kā arī augsts (50-70%) mālaino daļiņu saturs. No mālu minerāliem ir konstatēta nedaudz montmorillonitizējusies hidrovizla, tādēļ apdedzinot mālus tie diezgan zemā temperatūrā (ap 1100°C) stipri uzpūšas un tos var izmantot keramzīta ražošanai. Šie māli ir labi piemēroti arī apdares materiālu, ķieģeļu un drenu cauruļu ražošanai. Izstrādājumi ir koši sarkani, nedaudz tumšāki nekā Lodes māla izstrādājumi. Padomju laikā Katlešu svītas mālus izmantoja Kupravas drenu cauruļu rūpnīca, taču pašlaik šo izejmateriālu izmantošana ir apstājusies.