Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis. Mūsdienās šis taksons netiek atzīts, bet divējādelpojošās zivis tiek iedalītas ripidistijveidīgo klasē.
| Otiņspures | |
|---|---|
 Latimērija (Latimeria chalumnae) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Klase | Otiņspures (Crossopterygii) |
| Sinonīmi | |
| Crossopterygimorpha | |
| Iedalījums | |
| |
 Otiņspures Vikikrātuvē | |
Morfoloģija labot šo sadaļu
Otiņspuru smadzeņu kapsula (endokrānijs) ir sadalīta divās daļās: priekšējā ožas (etmosfenoīds) un aizmugurējā smadzeņu (otikookcipitāls) daļā.[1] Abas daļas savā starpā ir nedaudz kustīgas. Galvaskausa pārkaulojuma pakāpe ir dažāda; segkauli ir labi attīstīti. Endokrānija dalīšanās vietā arī segkauli dalās divās plātnēs: priekšējā (frontalia) un aizmugurējā (paraetalia). Galvaskauss ir amfistilisks, dažām sugām iezīmējas pāreja uz autostilisku galvaskausu. Viena vai divas ārējās nāsis ir izvietotas laterāli vai dorsolaterāli. Augšžokļu loks ir patstāvīgs. Sekundārie žokļi ir labi attīstīti, zobi ir spēcīgi un asi. Skriemeļu ķermeņi var būt loka vai pusloka veidā. Pāra spuru skeletam saīsināta centrālā ass un labi attīstīti bazālie elementi. Nepāra peldspuras ir patstāvīgas.
Izplatība un dzīvesveids labot šo sadaļu
Otiņspures parādās jau apakšdevona nogulumos. Pārsvarā tās bija saldūdens plēsējas, kas dzīvoja kontinentālajos ar organiku bagātajos ūdeņos. Tās bija labi pielāgotas dzīvei seklās, pūstošās un ar skābekli nabadzīgās ūdenstilpēs. Pāra spuru muskuļainais pamats ļāva tām viegli pārvietoties pa dūņaino dibenu un starp ūdensaugiem. Primitīvas plaušas un hoānas (iekšējās nāsis) deva iespēju izmantot gaisa skābekli, kā arī viegli sajust laupījuma smaku. Triasa periodā konkurences spiediena rezultātā dažas otiņspuru grupas pārgāja uz dzīvi atklātā jūrā. Mūsdienās otiņspures ir pārstāvētas tikai ar jūru dziļūdens formām (Latimērija).
Sistemātika labot šo sadaļu
- Otiņspuru virskārta (Crossopterygii)
- Kārta: Celakantveidīgās (Coelacanthiformes)
- Kārta: †Ripidistveidīgās (Rhipidistiformes)
(†) — izmirušu zivju grupa.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ N. Naumovs, N. Kartašovs. Mugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1990, 150-151. lpp.