Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Coelacanthimorpha) ir viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) klasēm.[1] Mūsdienās otiņspures ir pārstāvētas tikai ar divām reliktām latimēriju zivju sugām. Otiņspuru ziedu laiki bija devona periodā. Latvijā ir zināmas tikai fosilās otiņspures no vidus un augšdevona nogulumiem.
| Otiņspures | |
|---|---|
 Latimērija (Latimeria chalumnae) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Klase | Otiņspures (Coelacanthimorpha) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Otiņspures Vikikrātuvē | |
Satura rādītājs
MorfoloģijaLabot
Otiņspuru smadzeņu kapsula (endokrānijs) ir sadalīta divās daļās: priekšējā ožas (etmosfenoīds) un aizmugurējā smadzeņu (otikookcipitāls) daļā. Abas daļas savā starpā ir nedaudz kustīgas. Galvaskausa pārkaulojuma pakāpe ir dažāda; segkauli ir labi attīstīti. Endokrānija dalīšanās vietā arī segkauli dalās divās plātnēs: priekšējā (frontalia) un aizmugurējā (paraetalia). Galvaskauss ir amfistilisks, dažām sugām iezīmējas pāreja uz autostilisku galvaskausu. Viena vai divas ārējās nāsis ir izvietotas laterāli vai dorsolaterāli. Augšžokļu loks ir patstāvīgs. Sekundārie žokļi ir labi attīstīti, zobi ir spēcīgi un asi. Skriemeļu ķermeņi var būt loka vai pusloka veidā. Pāra spuru skeletam saīsināta centrālā ass un labi attīstīti bazālie elementi. Nepāra peldspuras ir patstāvīgas.
Izplatība un dzīvesveidsLabot
Otiņspures paradās jau apakšdevona nogulumos. Pārsvarā tās ir saldūdens plēsējas, kas dzīvoja kontinentālajos ar organiku bagātajos ūdeņos. Tās bija labi pielāgotas dzīvei seklās, pūstošās un ar skābekli nabadzīgās ūdenstilpnēs. Pāra spuru muskuļainais pamats ļāva tām viegli pārvietoties pa dūņaino dibenu un starp ūdensaugiem. Primitīvas plaušas un hoānas (iekšējās nāsis) deva iespēju izmantot gaisa skābekli, kā arī viegli sajust laupījuma smaku. Triasa periodā konkurences spiediena rezultātā dažas otiņspuru grupas pāriet uz dzīvi atklātā jūrā. Mūsdienās otiņspures ir pārstāvētas tikai ar jūru dziļūdens formām.
SistemātikaLabot
- Otiņspuru klase (Coelacanthimorpha)
- Kārta: Celakantveidīgās (Coelacanthiformes)
- Kārta: †Struniusveidīgās (Struniiformes)
(†) — izmirušu zivju grupa.