Brekčija (itāļu: breccia — 'laušana') ir iezis, kas sastāv no stūrainām nenogludinātām iežu šķembām (virs 1 cm), kas iecementētas cementa masā. Atšķirībā no konglomerāta brekčijā gandrīz nav apviļātu, nogludinātu šķembu. Brekčiju ieži var būt viendabīgi vai arī atšķirīgi pēc iežu sastāva. Parasti tie atšķiras pēc sastāva no cementa masas, bet reizēm var būt līdzīgi. Pēc izcelsmes brekčijas dala nogulumu, karsta, ķīmiskajās, vulkāniskajās, tektoniskajās brekčijās. Brekčijas var veidoties dažādu ģeoloģisku procesu rezultātā (eksogēnu, endogēnu, tektonisku). Tādēļ tām ir izstrādātas dažādas ģenētiskās klasifikācijas, kurās parasti visdetalizētāk sistematizētas ir brekčijas, kas veidojušās eksogēno faktoru rezultātā.[1]

Brekčija no Kanādas eocēna.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Геологический словарь, Том первый: Брекчии. Москва, Недра. 1978; 86. lpp