Lielvārdes pils
Lielvārdes pils (latīņu: castrum Lennewarde, vācu: Schloß Lennewarden) bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
| Lielvārdes pils | |
|---|---|
 Lielvārdes pilsdrupas 2012. gadā | |
| Atrašanās vieta |
 Lielvārdes parks, Lielvārde, Ogres novads, Latvija |
| Veids | Pilskalns ar apmetni un viduslaiku pilsdrupām |
| Piezīmes | |
| Īpašuma tiesības | Pašvaldības īpašums un Valsts īpašums. |
| Publiska piekļuve | Brīvi pieejams |
| Oficiālais nosaukums: Lielvārdes pilskalns un viduslaiku pils. | |
| Aizsardzības numurs | 1843 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
1981. gada arheoloģiskajos izrakumos pils dienvidaustrumu stūrī kalna plakuma malā 1 m dziļumā atsedza 1,5 m biezas un 4 m garas aizsargmūra paliekas. Mūsdienās saglabājušās pils drupas Lielvārdes parkā, kas iekonservētas 1987. gadā pēc arhitekta G.Erdmaņa projekta. Tās ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Kopš 1997. gada Rembates parkā pie Daugavas mākslinieks Agris Liepiņš no jauna uzcēla koka pili, kas varētu izskatīties kā Lielvārdes novada virsaiša Uldevenes rezidence.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuNo Indriķa hronikas zināms, ka 1201. gadā bīskaps Alberts Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovadu piešķīra kā lēni bruņiniekam Danielam Bannerovam, tomēr pilsnovada vecākais turpināja valdīt senajā Lielvārdes līvu pilī. Autines sacelšanās laikā krustneši nodedzināja līvu koka pili. 1213. gadā lietuviešu sirotāji sagūstīja Lielvārdes pilsnovada vecāko Uldeveni, bet Zobenbrāļu ordenis viņu izpirka no gūsta.
Vēl pirms 1229. gada bīskapa vasalis Daniels līvu pils vietā uzcēla mūra pili. Pēc viņa nāves Rīgas bīskaps Nikolajs Lielvārdi 1248. gadā piešķīra Rīgas domkapitulam, bet 1255. gadā atzina to par savu īpašumu. 1262. gadā kaujā pie Lielvārdes žemaiši sakāva ordeņa karaspēku, kura atliekas patvērās pilī. 1361. gadā pili ieņēma un izlaupīja lietuviešu karaspēks. 14.—15. gadsimtā Lielvārde kļuva par fogtijas centru Rīgas arhibīskapijas t. s. Latviešu galā, saglabājot arī saimniecības pils — arhibīskapijas maizes klēts statusu. 15.gs. sākumā arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim līdz 1435. gadam.
16. gadsimtā Lielvārdes pilī atradās Antonija brāļu konventa bernardiešu klosteris (1514—1534) un pagalmā tika izbūvēta mūra baznīca. Livonijas kara laikā pils saskaņā ar 1559. gadā noslēgto pacta protectionis tika ieķīlāta Polijas karalim un nodota Polijas-Lietuvas karaspēka aizsardzībā,[2] bet 1577. gadā pili un baznīcu nopostīja krievu karaspēks. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Lielvārdes pilsnovada citadeli (latīņu: arx Linneward, Линневард).
Zviedru Vidzemes laikā ģenerālgubernators Nils Asersons Manneršelds pili daļēji atjaunoja 1633. gadā, bet vēlāk viduslaiku celtne netika remontēta un tai blakus izveidojās muižas centrs. No 1792. gada J. K.Broces zīmējuma ir redzams, ka celtnei bijuši divi stāvi, bet līdz mūsdienām ir saglabājies tikai pusotrs stāvs un ir zudusi otrā stāva logu rinda.
19. gadsimta sākumā uzbūvēja muižas kungu māju klasicisma stilā. 20. gadsimta sākumā pēc muižas īpašnieka barona Artūra fon Vulfa pasūtījuma arhitekts Vilhelms Bokslafs veica muižas pils pārbūvi. Pirmā pasaules kara laikā gar Daugavu vairākus gadus bija frontes līnija, lielgabalu apšaužu laikā Lielvārdes muižas pili pilnīgi sagrāva.
Zināmie Lielvārdes fogti
labot šo sadaļuLielvārdes fogti bija Rīgas arhibīskapijas "Latvju gala" soģi (advocati ecclesiae, Stiftsvögte), kas valdīja Lielvārdes pilī 14. gadsimtā. Pēc tam viņu funkcijas pārņēma Kokneses pils fogti.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Uldevena koka pils». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 26. oktobrī.
- ↑ «Виленский договор».
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Lielvārdes pils plāns 17. gs.[novecojusi saite] no Zviedrijas Valsts arhīva
- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)
