Katalāņu valoda
Katalāņu valoda (català, izrunā: /kətəˈla/ vai [kataˈla]) ir romāņu saimes valoda. Katalāņu valoda ir valsts valoda Andorā, kā arī oficiālā valoda šādos Spānijas autonomajos apgabalos: Katalonijā, Valensijā un Baleāru Salās. Izplatīta arī dažos citos Spānijas reģionos (Aragonā un Mursijā), kā arī Francijas dienvidu reģionā Rusijonā un Algēro pilsētā Sardīnijā. Katalāņu literārā valoda tiek datēta sākot ar 12. gadsimtu, kad tā bija viena no Aragonas Karalistes oficiālajām valodām. Katalāņu valodai vistuvākā ir oksitāņu valoda. Tai ir daudzi kopīgi vārdi arī ar spāņu valodu.
| Katalāņu valoda Català, Valencià | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Spānija Francija Andora Itālija | |
| Reģions: |  Spānija:Baleāru salas, Katalonija, Valensija, Aragona, Mursija  Francija: Ziemeļkatalonija Itālija: Algēro Andora
| |
| Pratēju skaits: | 7,2 miljoni[nepieciešama atsauce] | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāļu Romāņu Rietumitāliešu Gallu-ibēriešu Ibēriešu-romāņu Austrumibēriešu Katalāņu valoda | |
| Rakstība: | latīņu alfabēts (katalāņu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Andora
Reģionālās valodas: Atzīta minoritātes valoda: | |
| Regulators: | Institut d'Estudis Catalans Acadèmia Valenciana de la Llengua | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | ca | |
| ISO 639-2: | cat | |
| ISO 639-3: | cat | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
.svg){kind=small}
Katalāņu valodai nav oficiāla statusa Francijā, kaut arī kopš 2007. gada tā ir atzīta kā reģionālā valoda Austrumpireneju departamentā. Saskaņā ar 1958. gadā pieņemto konstitūciju, franču valoda tiek atzīta par vienīgo oficiālo valsts valodu Francijā.
Dialekti
labot šo sadaļuKatalāņu valodas dialekti iezīmē relatīvu vienveidību, īpaši tad, ja salīdzina ar citām romāņu valodām. Tomēr tai tiek izšķirti divi lielāki katalānu valodas dialekti — austrumkatalāņu un rietumkatalāņu dialekts. Rietumkatalāņu dialektu mēdz dalīt arī valensiešu valodā (Valensijas apgabalā katalaņu valoda tiek saukta par valensiešu valodu) un ziemeļrietumkatalāņu valodā, savukārt autrumkatalāņu dialekts dalās četros dialektos — centrālajā katalāņu, Baleāru, ziemeļkatalāņu un Algēro dialektā.
Lai gan valodnieki uzskata, ka valensiešu valoda un katalāņu valoda ir viena un tā pati valoda, tomēr Valensijas apgabala iedzīvotāji ir izrādījuši vēlmi valensiešu valodu atdalīt no katalāņu valodas kā atsevišķu valodu.
Alfabēts
labot šo sadaļuKatalāņu alfabēts ir balstīts uz latīņu alfabētu. Tajā ir visi latīņu alfabēta burti, kā arī vēl 10 burti ar diakritiskajām zīmēm un ligatūra L·L.
| Pamatburti | A | B | C | D | E | F | G | H | I | J | K | L | M | N | O | P | Q | R | S | T | U | V | W | X | Y | Z | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mainītie burti | À | Ç | È É | Í Ï | L·L | Ò Ó | Ú Ü | ||||||||||||||||||||
Atsauces
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Katalāņu valoda" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Katalāņu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
- Institut d'Estudis Catalans
- Acadèmia Valenciana de la Llengua
- Secretaria de Política Lingüística de la Generalitat de Catalunya
- Ethnologue par katalāņu valodu
- GRAMÀTICA CATALANA
- Katalāņu valodas vārdnīca
- Enciclopèdia Catalana katalāņu valodas vārdnīca Arhivēts 2019. gada 6. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Katalāņu-spāņu-angļu-franču-vācu vārdnīca Arhivēts 2014. gada 31. maijā, Wayback Machine vietnē. (Enciclopèdia Catalana)
- Katalāņu valodas tiešsaistes apgūšana
- Katalāņu valodas un kultūras resursi
- Enciclopèdia Catalana
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |