Karkuses pils (igauņu: Karksi ordulinnus, latīņu: Carthusen, vācu: Ordensburg Karkus, Schloss Karkus) bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā. Līdz mūsdienām saglabājušās pilsdrupas pie Karksi-Nuijas pilsētas Vīlandes apriņķī.

Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.).
Karkuses pilsdrupas mūsdienās.

Vēsture labot šo sadaļu

Livonijas krusta karu laikā 1248. gadā pirmo reizi rakstos pieminēts Sakalas zemē uzceltās Livonijas ordeņa Karkuses pils fogts, kuram bija pakļauta arī Rūjienas pils. Livonijas pilsoņu kara laikā 1298. gadā Lietuvas dižkunigaitis Vītenis atkārtoti iebruka Livonijā un kopā ar Rīgas pilsētas karaspēku devās uz ordeņa galveno pili Vīlandē, tomēr apmierinājās ar ordeņa Karkuses pils (Carthusen) nopostīšanu.[1] Ap 1329. gadu lietuvieši atkārtoti nodedzināja Karkuses koka pili un tika nolemts sākt mūra pils būvēšanu. Mūra pils celtniecību pabeidza ordeņa mestrs Gosvins fon Hērike 1357. gadā. Zināms, ka 1442. gadā pilī atradās divas akmeņu metamās ierīces un astoņi lielgabali. Karksi fogti bija pakļauti Cēsu komturiem, bet 16. gadsimtā Karkuses pils ietilpa tieši Livonijas ordeņa mestram pakļautajā teritorijā.

Livonijas kara laikā 1560. gadā pili ieņēma Lietuvas dižkunigaitijas karaspēks, 1563. gadā Zviedrijas karaspēks, no 1573. līdz 1578. gadam tā nokļuva Livonijas karaļa Magnusa pakļautībā. 1582. gadā Karkuses fogteja kā stārastija tika iekļauta Livonijas Pārdaugavas hercogistes Pērnavas prezidiāta sastāvā. Pili dzimtas īpašumā ieguva Jirgens fon Fārensbahs, kas vēlāk kļuva par Cēsu vaivadu (1598-1602).

Poļu-zviedru kara sākumā 1601. gadā pili iekaroja Zviedrijas karaspēks.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1708. gadā pili sagrāva un tā vairs netika atjaunota.

Atsauces labot šo sadaļu