Cēsu komturi un fogti
Cēsu komturi (vācu: Komtur von Wenden, igauņu: Võnnu komtuur) un Cēsu fogti (vācu: Vogt von Wenden, igauņu: Võnnu foogt) bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207. līdz 1562. gadam.
Cēsu pils periodiski bija arī Livonijas ordeņa mestru rezidence (1297-1349, 1429-1434, 1470-1471), bet 1481. gadā uz Cēsu pili no Rīgas ordeņa pils pārveda Livonijas arhīvu, zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumus un Cēsis kļuva par pastāvīgo Livonijas ordeņa galvaspilsētu līdz pat ordeņa sekularizācijai 1561. gadā. Šajā laikā Cēsu pils pārvaldnieki jeb "mājas komturi" atbildēja vienīgi par pils uzturēšanu.
Cēsu komturejā ietilpa Āraišu, Burtnieku, Cēsu, Lugažu, Trikātas un Valmieras draudzes novadi.
Vēsture labot šo sadaļu
Pirmie Cēsu pils pārvaldnieki vadīja Zobenbrāļu ordenim pakļauto vendu un letgaļu vasaļu karagājienus pret līviem, igauņiem, krieviem un lietuviešiem. Pēc 1237. gada Cēsu komtureja ietilpa Livonijas ordeņa valsts sastāvā kā ordeņa meistaram tieši pakļautā teritorija, kas savukārt bija Livonijas Konfederācijas integrējošā sastāvdaļa.
Pirmo reizi Cēsu ordeņa brāļu meistars (meister) jeb "mestrs" pieminēts Indriķa hronikas tekstā par 1207. gada notikumiem. Sākotnēji mestrs Bertolds rezidēja vendu pilī tagadējā Riekstukalnā, ko dēvēja arī par Bertoldsburgu. Vēlāk ordeņa brāļi uzbūvēja varenu mūra pili, kuras drupas redzamas vēl šodien.
Cēsu komturu un fogtu uzskaitījums labot šo sadaļu
Pēc vēsturnieka Leonīda Arbūzova ziņām Cēsu ordeņa pilī laikā no 1237. līdz 1349. gadam valdīja 15 komturi, 1255. - 1461. gadā - 20 fogti un 1413. - 1562. gadā 14 tā sauktie mājas komturi. Zināma ir tikai daļa no Cēsu komturu un fogtu vārdiem.
Zobenbrāļu ordeņa periods labot šo sadaļu
Cēsu pils mestri un komturi (1207-1236) labot šo sadaļu
- 1207—1208 Vikberts no Zēstes (Wickbert von Soest), sodīts ar nāvi par mestra Venno slepkavību
- 1208—1217 Cēsu Bertolds (Berthold von Wenden)†, kritis kaujā pie Otepē
- 1218—1234 Rūdolfs no Kaseles (Rudolf von Kassel)
- 1234?—1236 komturs Reimunds vai Rembolds,[1] kritis Saules kaujā
Livonijas ordeņa periods labot šo sadaļu
Cēsu komturi un fogti (1237-1349) labot šo sadaļu
- 1237—1240 atkārtoti komturs Rūdolfs no Kaseles (Rudolf von Kassel), iespējams, kritis Ledus kaujā
- ap 1245 komturs Heinrihs no Zesendorpas (Heinrich von Sessendorp)†, kritis kaujā ar Nalsenes kunigaiti Lenngvīnu
- 1252 komturs Bernhards
- 1252—1253 komturs Rihards
- 1254 komturs Burkhards
- 1255 komturs Hermanis un fogts Heinrihs Svevus
- 1291 komturs Ernests
- 1292 komturs Gerhards no Bekenas (Gerhard von Beken)
- no 1298 fogts Vile
- 1302 komturs Andrejs no Altenbergas (Andreas von Altenberg)
- 1306 komturs Alberts Plāters
- 1316 un 1328 komturs Erkenberts Boks (Erkenbert Bock)
- 1316 un 1319 komturs Herberts
- 1323 komturs Reimārs Hāne (Reimar Hahn)
- 1330 komturs Johans Ungnāde (Johann Ungnade)
- 1345 fogts Johans Pruse (Johann Prusse)
- 1347 fogts Hildebrands no Lentes (Hildebrand von Lenthe)
- 1349 komturs Johans no Videnes (Johann von Widen)
Cēsu fogti un "mājas komturi" (1350-1461) labot šo sadaļu
- 1350—1356 Arnolds no Herikes (Arnold von Herike vai Herreke)
- 1371—1375 Alberts no Brenkenas (Albert von Brenken)
- 1385—1386 Gerhards Bake (Gerhard Bake)
- 1392—1397 Franks Špē (Frank Spee)
- 1415 Gosvins no Pulheimas (Goswin von Pulheim)
- 1416—1419 Engelberts no Leisenes, saukts Krevers (Engelbert von Leissen, genannt Krever)
- 1419—1427 Johans Trahts (Johann Tracht)
- ap 1427 — ap 1433 Johans Špē (Johann Spee)
- 1433—1434 Matīss no Boningenes (Mathias von Boningen)
- 1435—1436 un 1437—1438 Heidenreihs Finke no Oferbergas (Heidenreich Vincke von Overberg)
- 1435—1436 Sīmanis Langšenkels (Simon Langschenkel)
- 1456—1461 Luberts no Farsemas (Lubbert von Varssem)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Vācu ordeņa virsmestra Hartmaņa no Heldrunges vēstījums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. septembrī. Skatīts: 2010. gada 15. maijā.