Karaļa Prūsija (vācu: Königliches Preußen, poļu: Prusy Królewskie) jeb Rietumprūsija (latīņu: Prut(h)enia Occidentalis, Prussia Occidentalis) bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772. gadā, kad tā kļuva par Prūsijas karalistes daļu.

Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466)
Prūsijas hercogistes (pelēkā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorija ar trīs Polijas vaivadijām: Kulmas zemes (sārta), Marienburgas (zaļa) un Pomerānijas (zila), kā arī Varmijas bīskapiju (dzeltena, Fürstbistum Ermland)

Mūsdienās tā pilnībā ietilpst Polijas sastāvā, bet ir sadalīta starp Kujāvijas-Pomožes, Pomožes un Varmijas-Mazūrijas vojevodistēm.

Vēsture labot šo sadaļu

Pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā un Trīspadsmitgadu karā 1466. gadā daļa no agrākās Vācu ordeņa valsts pakļāvās Polijas karalim Kazimiram IV Jagaiļa dēlam kā "Karaļa Prūsija" ar personālūnijas statusu, bet atlikusī daļa 1525. gadā pārtapa par vasaļvalsti Prūsijas hercogisti (zīmīgi, ka pēc 1561. gada Viļņas ūnijas noslēgšanas dibinātā Kurzemes un Zemgales hercogiste tiesību ziņā tika pielīdzināta Prūsijas hercogistei, bet pārējā Livonijas ordeņa valsts un bīskapiju teritorija tika nodēvēta par Pārdaugavas Livonijas hercogisti, kas atradās personālūnijā ar Lietuvu un tās nākamajiem valdniekiem).

Sastāvdaļas labot šo sadaļu

Vaivadijas bija sadalītas distriktos (vācu: Landkreis, poļu: Powiat).

Ārējās saites labot šo sadaļu